Dialektiskais materiālisms

Dialektiskais materiālisms (kr. диалектический материализм) - no marksisma izrietošs apgalvojošs pasaules uzskats, kas radies XIX gs. 40. gados, apvienojot materiālisma koncepciju ar dialektiku. Oficiālā valsts ideoloģija PSRS, Dialektisko materiālismu definēja kā "filozofisko sintēzi, kas aptver vienotā izpratnē visu komplicēto dabas, cilvēku sabiedrības un domāšanas parādību kopumu un kura organiski savieno sevī filozofisko īstenības izskaidrošanas un analizēšanas metodi ar pasaules revolucionāri praktiskās pārveidošanas ideju". Saskaņā ar ļeņinismu, līdzšinējo materiālistu macībām bija būtisks trūkums, ka tās, neraugoties uz atsevišķiem dialektikas elementiem, bija metafiziskas, mehānistiskas un apvienoja materiālismu dabas izpratnē ar ideālismu sociālo parādību skaidrošanā. Savukārt dialektikas attīstītāji (Hēgelis u.c.) bija ideālisti visās savās koncepcijās. Markss un Engelss nevis vienkārši patapinājuši veco materiālistu mācību un ideālistu dialektiku, lai tās sintezētu vienā teorijā, bet gan balstoties uz sava laika jaunākajiem dabaszinātņu sasniegumiem un cilvēces vēsturisko pieredzi, pierādījuši, ka materiālisms var būt zinātnisks tikai tad, kad kļuvis dialektisks, un dialektika var būt īsti zinātniska tikai tad, kad kļuvusi materiālistiska. Būtisks dialektiskā materiālisma elements bija arī uzskats par sabiedrības attīstības gaitu un tās likumsakarībām, t.s. vēsturiskais materiālisms. Dialektiskā materiālisma koncepcijas pamatā ir mācība par pasaules materiālo dabu, ka pasaulē ir tikai un vienīgi matērija un tās kustības un pārveidošanās likumi: pretstatu vienotības un cīņas likums, kvalitatīvo izmaiņu transformēšanās kvalitatīvajās izmaiņās likums, nolieguma nolieguma likums. Raksturīga pārliecība par dabiski vēsturiskiem likumiem, kuri raksturo nepieciešamu pāreju no vienas sabiedriski ekonomiskās formācijas uz citu. Brīvība tiek saistīta ar šo likumu izziņu un sekošanu nepieciešamībai.

Literatūra par šo tēmu

• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 84.-85. lpp.
• Karpovics E. Klasiskā vācu filozofija. - Liesma: Rīga, 1965., 265 lpp.
• Karpovics E. Laizāns P. Ievads filozofijas vēsturē. // Dialektiskais materiālisms. 2. burtnīca - Zvaigzne: Rīga, 1969. 338 lpp.
• Karpovics E. Matērija un tās eksistēšanas pamatformas; Apziņa, tās izcelšanās un būtība. // Dialektiskais materiālisms. 3. burtnīca - Zvaigzne: Rīga, 1969. 154 lpp.
• Karpovics E. Dialektikas likumi. // Dialektiskais materiālisms. 4. burtnīca - Zvaigzne: Rīga, 1970. 185 lpp.
• Karpovics E. Materiālistiskās dialektikas galvenās kategorijas. // Dialektiskais materiālisms. 5. burtnīca - Zvaigzne: Rīga, 1970. 145 lpp.
• Karpovics E. Izziņas teorija. // Dialektiskais materiālisms. 6. burtnīca - Zvaigzne: Rīga, 1970. 196 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Ракитов А.И. Марксистско-Ленинская философия. - Издательство политической литературы: Москва, 1988
• Грэхэм Л.Р. Естествознание, философия и науки о человеческом поведении в Советском Союзе. - Политиздат: Москва, 1991, 480 с.
• Семёнов Ю. Диалектический (прагмо-диалектический) материализм: его место в истории философской мысли и современное значение.
• Семёнов Ю. Марксова теория общественно-экономических формаций и современность.
• Корш К. Марксизм и философия.