Dibiča brīvkorpuss
Dibiča brīvkorpuss (Freikorps Diebitsch; Freikorps von Diebitsch) - 1919. gada 1. aprīlī izveidota paramilitāra vienība, no Vācijas impērijas armijas atvaļināto karavīru brīvkorpuss, aptuveni 1500 vīru (948 durkļi: 38 virsnieki, 210 apakšvirsnieki un instruktori, 700 kareivji), kura komandieris bija pulkvežleitnants brīvkungs Karls fon Dibičs (Oberst Freiherr Karl von Diebitsch, Kommandeur des Freikorps v. Diebitsch). 1919. gada augustā ieradās no Vācijas un izvietojās Ziemeļlietuvā ar uzdevumu apsargāt dzelzceļa komunikācijas no Prūsijas uz Austrumu fronti. Pakļauts 38. reihsvēra brigādei (Reichswehr-Brigade 38 Suwalki). 16. oktobrī ieskaitīts Rietumu brīvprātīgo armijā, karadarbībā nepiedalījās, mēneša beigās atgriezās Vācijā. 1919. gada 18. decembrī Tornā (mūsd. Toruņa) vienība izformēta, pamatsastāvu pārveidojot par 102. kājnieku pulku (Reichswehr Inf. Regt. 102).
Kaujas vienības:
- 51. brīvprātīgo bataljons (Freiwilligen Battalion 51)
- 52. brīvprātīgo bataljons (Freiwilligen Battalion 52)
- Šneidera brīvprātīgo jēgeru bataljons (Freiwilligen Jäger-Battalion Schneider)
- 8. jēgeru eskadrons (Freiwilligen Eskadron Jäger zu Pferde 8)
- 14. kavalērijas eskadrons (Freiwilligen Eskadron 14)
- 39. artilērijas baterija (Freiwilligen Artillerie Abteilung 39)
Literatūra par šo tēmu
- Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 107. lpp. ISBN 9984-00-395-7
