Atšķirības starp "Domīnija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Domīnija''' (no lat. ''dominium'' - "īpašums"; angl. ''dominion'', vāc. ''Dominion'', fr. ''dominion'', kr. ''доминион'') - bijusī [[kolonija]] ar plašām pašpārvaldes tiesībām. Līdz 1947. gadam autonoma valsts [[Britu sadraudzība]]s sastāvā ar savu parlamentu, valdību, administrāciju un tiesu sistēmu, kuras formālais galva tomēr bija Lielbritānijas karalis. Lielbritānijas [[Monarhs|monarham]] bija ''veto'' tiesības attiecībā uz ''domīniju'' parlamentu pieņemtajiem likumiem, ja tie skāra Lielbritānijas intereses, un to ''domīnijā'' pārstāvēja ģenerālgubernators. Pirmā ''domīnijas'' statusu 1867. gadā ieguva Kanāda, tad Austrālijas Savienība (1901.), Jaunzēlande (1907.), Dienvidāfrikas Savienība )1910.), Ņufaundlenda (1917.), Īrija (1921.) u.c. Pirmo reizi oficiālos dokumentos jēdziens lietots 1926. gada ''Impērijas konferencē''. 1931. gada [[Vestminsteras statūts]] juridiski nostiprināja ''domīniju'' suverenitāti. Pēc 1947. gada jēdziena "domīnija" vietā sāka lietot apzīmējumu "Sadraudzības dalībvalsts".
+
'''Domīnija''' (no lat. ''dominium'' - "īpašums"; angl. ''dominion'', vāc. ''Dominion'', fr. ''dominion'', kr. ''доминион'') - bijusī [[kolonija]] ar plašām pašpārvaldes tiesībām, pakļautjas tikai [[metropole|metropolē]] valdošajam [[Monarhs|monarham]].  
 +
 
 +
Līdz 1947. gadam autonoma valsts [[Britu sadraudzība]]s sastāvā ar savu parlamentu, valdību, administrāciju un tiesu sistēmu, kuras formālais galva tomēr bija Lielbritānijas karalis. Lielbritānijas [[Monarhs|monarham]] bija ''veto'' tiesības attiecībā uz ''domīniju'' parlamentu pieņemtajiem likumiem, ja tie skāra Lielbritānijas intereses, un to ''domīnijā'' pārstāvēja ģenerālgubernators. Pirmā ''domīnijas'' statusu 1867. gadā ieguva Kanāda, tad Austrālijas Savienība (1901.), Jaunzēlande (1907.), Dienvidāfrikas Savienība )1910.), Ņufaundlenda (1917.), Īrija (1921.) u.c. Pirmo reizi oficiālos dokumentos jēdziens lietots 1926. gada ''Impērijas konferencē''. 1931. gada [[Vestminsteras statūts]] juridiski nostiprināja ''domīniju'' suverenitāti. Pēc 1947. gada jēdziena "domīnija" vietā sāka lietot apzīmējumu "Sadraudzības dalībvalsts".
  
 
==== Literatūra par šo tēmu ====
 
==== Literatūra par šo tēmu ====

Pašreizējā versija, 2020. gada 10. jūlijs, plkst. 15.03

Domīnija (no lat. dominium - "īpašums"; angl. dominion, vāc. Dominion, fr. dominion, kr. доминион) - bijusī kolonija ar plašām pašpārvaldes tiesībām, pakļautjas tikai metropolē valdošajam monarham.

Līdz 1947. gadam autonoma valsts Britu sadraudzības sastāvā ar savu parlamentu, valdību, administrāciju un tiesu sistēmu, kuras formālais galva tomēr bija Lielbritānijas karalis. Lielbritānijas monarham bija veto tiesības attiecībā uz domīniju parlamentu pieņemtajiem likumiem, ja tie skāra Lielbritānijas intereses, un to domīnijā pārstāvēja ģenerālgubernators. Pirmā domīnijas statusu 1867. gadā ieguva Kanāda, tad Austrālijas Savienība (1901.), Jaunzēlande (1907.), Dienvidāfrikas Savienība )1910.), Ņufaundlenda (1917.), Īrija (1921.) u.c. Pirmo reizi oficiālos dokumentos jēdziens lietots 1926. gada Impērijas konferencē. 1931. gada Vestminsteras statūts juridiski nostiprināja domīniju suverenitāti. Pēc 1947. gada jēdziena "domīnija" vietā sāka lietot apzīmējumu "Sadraudzības dalībvalsts".

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 36. lpp.

  • Holland, R.F., Britain and the Commonwealth Alliance 1918-1939. - MacMillan, 1981

Resursi internetā par šo tēmu