Atšķirības starp "Dreļļi" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Dreļļi''' (no lejasvāc. ''drelle'') - karagūstekņi | + | '''Dreļļi''' (no lejasvāc. ''drelle'') - karagūstekņi [[Livonija]]s zemēs līdz XV gs., absolūti beztiesiski, pielīdzināmi kustamajam īpašumam. Vēstures avotos pieminēti galvenokārt rietumu novados. Dreļļi bez atlīdzības veica smagos darbus gan [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] muižās, gan zemnieku saimniecībās. Ordenis nereti tos nomitināja uz zemnieku zemes, kas pēc kariem vai sērgām bija atstāta neapstrādāta. Visticamāk, līdz pat 15.gs. beigās Livonijas ordeņa muižās strādāja tikai dreļļi, un tikai to pieplūduma apsīkums lika palielināt [[Klaušas|klaušu]] un nodevu nastu brīvajiem zemniekiem. |
| − | == Literatūra == | + | 25.10.1424. Valkas [[landtāgs]] ierobežoja maksimālo atrašanās drellībā laiku līdz 10 gadiem, atļaujot katru nenokalpotu gadu izpirkt ar vienu sudraba [[Marka|marku]]. XV gs. otrajā pusē dreļļi praktiski vairs nebija sastopami. Šķiet, ka no viņiem izveidojās jauna Livonijas zemnieku kategorija: XV gs. beigās un XVI gs. minētie [[vienkāji]] (''Einfussling'') vai [[iebūvieši]] (''hortulanus, Ebow'') - nometināti bezzemnieki. |
| + | |||
| + | ==== Literatūra par šo tēmu ==== | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 29. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 29. lpp. | ||
| − | == Resursi internetā par šo tēmu == | + | ==== Resursi internetā par šo tēmu ==== |
* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija. Dzimtbūšanas izcelšanās.] | * [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija. Dzimtbūšanas izcelšanās.] | ||
[[Kategorija:Sociālās grupas]] | [[Kategorija:Sociālās grupas]] | ||
Versija, kas saglabāta 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 12.49
Dreļļi (no lejasvāc. drelle) - karagūstekņi Livonijas zemēs līdz XV gs., absolūti beztiesiski, pielīdzināmi kustamajam īpašumam. Vēstures avotos pieminēti galvenokārt rietumu novados. Dreļļi bez atlīdzības veica smagos darbus gan Livonijas ordeņa muižās, gan zemnieku saimniecībās. Ordenis nereti tos nomitināja uz zemnieku zemes, kas pēc kariem vai sērgām bija atstāta neapstrādāta. Visticamāk, līdz pat 15.gs. beigās Livonijas ordeņa muižās strādāja tikai dreļļi, un tikai to pieplūduma apsīkums lika palielināt klaušu un nodevu nastu brīvajiem zemniekiem.
25.10.1424. Valkas landtāgs ierobežoja maksimālo atrašanās drellībā laiku līdz 10 gadiem, atļaujot katru nenokalpotu gadu izpirkt ar vienu sudraba marku. XV gs. otrajā pusē dreļļi praktiski vairs nebija sastopami. Šķiet, ka no viņiem izveidojās jauna Livonijas zemnieku kategorija: XV gs. beigās un XVI gs. minētie vienkāji (Einfussling) vai iebūvieši (hortulanus, Ebow) - nometināti bezzemnieki.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 29. lpp.
