Dunss Skots

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 15. maijs, plkst. 11.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Literatūra par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Joanns Dunss Skots (lat. Duns Scotus Ioannes, ~1265-1308.) - franciskāņu mūks, filosofs, ievērojams sholastikas pārstāvis. Dzimis ap 1265. gadu Skotijas karalistē (pēc vienas versijas Dunsā, Dienvidskotijā, pēc citas - Nortumberlendā vai Īrijā). Ticamu ziņu par izcelsmi un privāto dzīvi nav. Bijis pasniedzējs Oksfordas un Parīzes universitātēs. 1305. gadā Parīzē saņēmis doktora grādu par disputā aizstāvētu darbu par Sv. Marijas permanentā nevainīguma koncepciju (lat. Immaculata Conceptio). Miris Ķelnē, 1308. gadā. Savā filosofijā kritizēja tomismu, sliecās nošķirt filosofiju no teoloģijas uzskatot, ka nav iespējams racionāli pamatot ideju, ka pasaule radīta no nekā, atzina saprāta atkarību no gribas. Dievu izprata kā absolūto brīvību. Atbalstot bezvainīgās ieņemšanas pasludināšanu par Baznīcas dogmu, pierādīja, ka Marijas pasargātība no iedzimtā grēka nevis mazina viņas dotumus, bet gan palielina tos: ja Marija būtu piedzimusi bez grēka, tas būtu vēl lielāks pestīšanas žēlastības darbs, nekā, ja viņai dota vara pacelties tam pāri - svētījošā žēlastība, kas nākusi no iepriekš paredzētā Kristus nopelna, ļāvusi Marijai izglābties no iedzimtā grēka, kuru viņa, tāpat kā ikviens no Ādama cilts, būtu mantojusi. Disputos par universālijām ieņēma nominālisma pozīcijas. Lai uzsvērtu atsevišķā primātu, ieviesa terminu "haecceitas" ("šitādība") individuālās atšķirības nozīmē. Loģikā ieviesa "intencijas" ("ar prātu izprotamās sugas") jēdzienu, pirmais pretstatīja konkrēto nozīmi (viņa termins) abstraktajai nozīmei. Izvirzīja arī mūsdienu matemātiskajā loģikā zināmo tēzi: "No meliem izriet viss, ko vien kāds vēlas". Loģikā nošķīra divus vispārīguma kvantorus: 1) katrs (omnis) "jebkura" nozīmē - ņemot visu pēc kārtas; 2) ikviens (unusquisque) nozīmē - "lai ko arī ņemtu" (augstākās abstrakcijas veids).

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 94.-95. lpp.
  • Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007. 240 lpp. ISBN 9984377962

  • Duns Scotus on Divine Love: Texts and Commentary on Goodness and Freedom, God and Humans. /A. Vos, H. Veldhuis, E. Dekker, N.W. den Bok and A.J. Beck (ed.) - Aldershot: Ashgate, 2003
  • Frank, Willaim. Duns Scotus, Metaphysician. - Purdue University Press: West Lafayette, 1995. ISBN 1557530726.
  • Gracia, Jorge; Timothy Noone. A Companion to Philosophy in the Middle Ages. - Blackwell Pub.: Cambridge, 2003, ISBN 0631216723
  • Vos, Antonie. The Philosophy of John Duns Scotus. - Edinburgh University Press: Edinburgh, 2006, ISBN 0748624627.
  • Williams, Thomas. The Cambridge Companion to Duns Scotus. - Cambridge University Press: Cambridge, 2003, ISBN 0521635632

  • Блаженный Иоанн Дунс Скот. Трактат о первоначале. / Перевод, вступительная статья и комментарии А.В.Аполлонова - Москва, 2001. 181 с.
  • Блаженный Иоанн Дунс Скот. Избранное. / Составление и общая редакция Г.Г. Майорова - Москва, 2001. 583 с.
  • Аполлонов А.В. Естественное знание о боге:полемика Дунса Скота с Генрихом Гентским. // Философско-культурологический журнал. 1999, №1, С. 48-51.
  • Аполлонов А.В. Иоанн Дунс Скот о естественном знании Бога. // "Z" (Журнал философского факультета МГУ) №1, 1999, С. 48-51.
  • Бандуровский К.В. Критика Дунс Скотом возможности рационального доказательства бессмертия человеческой души. // Verbum. №8. 2005. С. 116-127.
  • Иванов В.Л. Проблема детерминации понятия сущего в метафизике Иоанна Дунса Скота. // Вестник Ленинградского государственного университета имени А.С. Пушкина.№4 (17), 2008, С. 7-16.

Resursi internetā par šo tēmu