Atšķirības starp "Ekskomunikācija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
m
 
3. rindiņa: 3. rindiņa:
 
* ''excommunicatus toleraturs'' - persona tiek izslēgta tikai no reliģiskās dzīves, [[draudze]]s, saglabājot tiesības dzīvot sabiedrisko dzīvi.
 
* ''excommunicatus toleraturs'' - persona tiek izslēgta tikai no reliģiskās dzīves, [[draudze]]s, saglabājot tiesības dzīvot sabiedrisko dzīvi.
 
Ja ekskomnicētais nomira, nenožēlojot grēkus, to apglabāja bez reliģiskā rituāla, ārpus svētītās apbedīšanas vietas.
 
Ja ekskomnicētais nomira, nenožēlojot grēkus, to apglabāja bez reliģiskā rituāla, ārpus svētītās apbedīšanas vietas.
 +
 +
Skat. arī: [[herema]]
  
 
== Ieteicamā literatūra ==
 
== Ieteicamā literatūra ==

Pašreizējā versija, 2011. gada 21. februāris, plkst. 15.31

Ekskomunikācija (lat. excommunicatio) - izslēgšana no Baznīcas. Ekskomunikācijas juridisko formu deva pāvests Martins V 1418. gadā. Izšķir:

  • excommunicatus vitandus - persona tika izslēgta no Baznīcas un arī no sabiedriskās dzīves (kopienas, amata, ģimenes u.tml.), ko varēja izsludināt tikai pāvests;
  • excommunicatus toleraturs - persona tiek izslēgta tikai no reliģiskās dzīves, draudzes, saglabājot tiesības dzīvot sabiedrisko dzīvi.

Ja ekskomnicētais nomira, nenožēlojot grēkus, to apglabāja bez reliģiskā rituāla, ārpus svētītās apbedīšanas vietas.

Skat. arī: herema

Ieteicamā literatūra

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 332. lpp.
  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 178. lpp.