Atšķirības starp "Elejas skola" versijām
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
m (→Resursi internetā par šo tēmu) |
||
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | * [http://www.ureda.de/php/spider/anzeige.php3?id=75 Karl-Josef Durwen. Die Eleaten.] | ||
* [http://www.textlog.de/6112.html Die Eleaten (Parmenides, Zeno, Melissos). // Karl Vorländer. Geschichte der Philosophie] | * [http://www.textlog.de/6112.html Die Eleaten (Parmenides, Zeno, Melissos). // Karl Vorländer. Geschichte der Philosophie] | ||
* [http://www.gleichsatz.de/b-u-t/begin/schwegleat.html Die Eleaten. // Albert Schwegler. Geschichte der Philosophie im Umriß, Stuttgart 1873] | * [http://www.gleichsatz.de/b-u-t/begin/schwegleat.html Die Eleaten. // Albert Schwegler. Geschichte der Philosophie im Umriß, Stuttgart 1873] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 25. maijs, plkst. 13.07
Elejas skola jeb eleāti - Elejas (lat. Velia) polisā (Apenīnu pussalas dienvidos) VI-V gs.p.m.ē. izveidojusies filosofu skola. Zināmākie pārstāvji bija Ksenofans, Parmenids, Zenons un Meliss. Atšķirībā no lielākās daļas pirmssokrātisko filosofu, eleāti nepievērsās dabaszinātnēm - to uzmanības centrā bija esamības pastāvēšanas teorētiskie aspekti, kas ļauj tos uzskatīt par klasiskās sengrieķu ontoloģijas aizsācējiem. Raksturīgs strikts monisms mācībā par esamību un racionālisms mācībā par izziņu. Izvirzīja domu par patiesās esamības nemainīgo būtību un visu redzamo pārmaiņu un atšķirību iluzoro raksturu. Svarīga vieta bija jautājumam, kā loģiskos jēdzienos izteikt kustības pretrunīgo raksturu. Par pasaules pirmssākumu izvirzīja Vienu (analogu jūdeokristiešu Dievam), kas caurauž visu Visumu un to vada, pārveido ar savas domas spēku. Patiesība meklējama domā, jo jutekļi un sajūtas neizbēgami ir subjektīvas un noved pie kļūdas - viss veidojas un nemitīgi mainās kustībā, ko nav īsti iespējams fiksēt.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 102.-103. lpp.
- Solmsen F. The "Eleatic One" in Melissus. - Amsterdam, 1969
- Мотрошилова Н.В. Элейская школа. Идея и парадоксы бытия Феномен Ксенофана. / История философии. Запад-Россия-Восток. Кн. 1. Философия древности и средневековья.- Греко-латинский кабинет: Москва, 1995, C. 67-70
- Доброхотов А.Л. Учение досократиков о бытии. - Москва, 1980
- Богомолов А.С. Диалектический логос. - Москва, 1982
- Мандес М.И. Элеаты. - Одесса, 1911
- Топоров В.Н. Мадхъямики и элеаты:несколько параллелей. // Индийская культура и буддизм. Сборник статей памяти академика Ф.И. Щербатского. - Москва, 1972, С. 51-68
- Воробьев Д.В. О бесконечном Мелисса Самосского. // Философские науки, 2003, №5, С. 98-103
Resursi internetā par šo tēmu
- Karl-Josef Durwen. Die Eleaten.
- Die Eleaten (Parmenides, Zeno, Melissos). // Karl Vorländer. Geschichte der Philosophie
- Die Eleaten. // Albert Schwegler. Geschichte der Philosophie im Umriß, Stuttgart 1873
