Atšķirības starp "Engelss Frīdrihs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Friedrich_Engels.jpeg‎|right|thumb|200px|Fridrihs Engelss (1850.)]]
 
[[Attēls:Friedrich_Engels.jpeg‎|right|thumb|200px|Fridrihs Engelss (1850.)]]
'''Fridrihs Engelss''' (vāc. ''Friedrich Engels'', 1820.-1895.) - filosofs sociālists, viens no [[Marksisms|marksisma]] teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gadā Barmenē (Vācijā), [[Pilsonība|pilsoņu]] ģimenē. 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un apmeklējis lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. Studējot komerczinības [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]], sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomikas kritiku" (1844.) un "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.), - kuros izvirza ideju, ka [[proletariāts]] ir ne tikai apspiesta [[šķira]], bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar [[Markss Kārlis|K.Marksu]], ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo [[Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs|Hēgeļa]], [[Feierbahs Ludvigs|Feierbaha]] koncepciju kritikai, kā arī organizēja [[Komunistu savienība|komunistu savienību]]. 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Piedalījās [[1848. gada revolūcija Vācijā|1848. gada revolūcijā Vācijā]], pēc kuras sagrāves emigrēja.
+
'''Fridrihs Engelss''' (vāc. ''Friedrich Engels'', 1820.-1895.) - filosofs sociālists, viens no [[Marksisms|marksisma]] teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gadā Barmenē (Vācijā), [[Pilsonība|pilsoņu]] ģimenē. 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un apmeklējis lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. Studējot komerczinības [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]], sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomikas kritiku" (1844.) un "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.), - kuros izvirza ideju, ka [[proletariāts]] ir ne tikai apspiesta [[šķira]], bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar [[Markss Kārlis|K.Marksu]], ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo [[Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs|Hēgeļa]], [[Feierbahs Ludvigs|Feierbaha]] koncepciju kritikai, kā arī organizēja [[Komunistu savienība|komunistu savienību]]. 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Piedalījās [[1848. gada revolūcija Vācijā|1848. gada revolūcijā Vācijā]], pēc kuras sagrāves emigrēja uz Lielbritāniju. Turpmākajos gados pievērsās vēsturei un [[zemniecība]]i kā sociālam slānim savos darbos "Zemnieku karš Vācijā" un "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā". Aktīvi piedalījās [[Pirmā internacionāle|1. Internacionāles]] organizēšanā, daudz publicējās, iesaistījās publiskajās diskusijās par nepieciešamajām sociālajām un politiskajām reformām Eiropas sabiedrībā. Sarakstīja vairākus nu jau marksistiskās literatūras klasikai pieskaitāmus darbus, kā "Ludvigs Feierbahs un vācu klasiskās filozofijas gals", "Anti-Dīrings", "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās" u.c.
  
 
'''Zināmākie darbi:'''
 
'''Zināmākie darbi:'''
* Engelss Frīdrihs. Anti - Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
+
* Engelss Frīdrihs. Anti-Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970. - 288 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970. - 288 lpp.

Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. maijs, plkst. 13.18

Fridrihs Engelss (1850.)

Fridrihs Engelss (vāc. Friedrich Engels, 1820.-1895.) - filosofs sociālists, viens no marksisma teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gadā Barmenē (Vācijā), pilsoņu ģimenē. 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un apmeklējis lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. Studējot komerczinības Lielbritānijā, sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomikas kritiku" (1844.) un "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.), - kuros izvirza ideju, ka proletariāts ir ne tikai apspiesta šķira, bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar K.Marksu, ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo Hēgeļa, Feierbaha koncepciju kritikai, kā arī organizēja komunistu savienību. 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Piedalījās 1848. gada revolūcijā Vācijā, pēc kuras sagrāves emigrēja uz Lielbritāniju. Turpmākajos gados pievērsās vēsturei un zemniecībai kā sociālam slānim savos darbos "Zemnieku karš Vācijā" un "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā". Aktīvi piedalījās 1. Internacionāles organizēšanā, daudz publicējās, iesaistījās publiskajās diskusijās par nepieciešamajām sociālajām un politiskajām reformām Eiropas sabiedrībā. Sarakstīja vairākus nu jau marksistiskās literatūras klasikai pieskaitāmus darbus, kā "Ludvigs Feierbahs un vācu klasiskās filozofijas gals", "Anti-Dīrings", "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās" u.c.

Zināmākie darbi:

  • Engelss Frīdrihs. Anti-Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970. - 288 lpp.
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. - 56 lpp. ISBN 9984378659
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Darbu Izlase trīs sējumos. - Liesma: Rīga, 1979.

Literatūra par šo tēmu

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 107.-109. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu