Atšķirības starp "Engelss Frīdrihs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(24 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Friedrich_Engels.jpeg‎|right|thumb|200px|Fridrihs Engelss (1850.)]]
+
[[Attēls:Friedrich_Engels.jpeg‎|right|thumb|200px|1850.]]
'''Fridrihs Engelss''' (vāc. ''Friedrich Engels'', 1820.-1895.) - filosofs sociālists, viens no [[Marksisms|marksisma]] teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gadā Barmenē (Vācijā), [[Pilsonība|pilsoņu]] ģimenē. 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un apmeklējis lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. Studējot komerczinības [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]], sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomikas kritiku" (1844.) un "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.), - kuros izvirza ideju, ka [[proletariāts]] ir ne tikai apspiesta [[šķira]], bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar [[Markss Kārlis|K.Marksu]], ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo [[Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs|Hēgeļa]], [[Feierbahs Ludvigs|Feierbaha]] koncepciju kritikai, kā arī organizēja [[Komunistu savienība|komunistu savienību]]. 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Piedalījās [[1848. gada revolūcija Vācijā|1848. gada revolūcijā Vācijā]], pēc kuras sagrāves emigrēja uz Lielbritāniju. Turpmākajos gados pievērsās vēsturei un [[zemniecība]]i kā sociālam slānim savos darbos "Zemnieku karš Vācijā" un "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā". Aktīvi piedalījās [[Pirmā internacionāle|1. Internacionāles]] organizēšanā, daudz publicējās, iesaistījās publiskajās diskusijās par nepieciešamajām sociālajām un politiskajām reformām Eiropas sabiedrībā. Sarakstīja vairākus nu jau marksistiskās literatūras klasikai pieskaitāmus darbus, kā "Ludvigs Feierbahs un vācu klasiskās filozofijas gals", "Anti-Dīrings", "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās", "Dabas dialektika" u.c. Dabaszināņu sfērā izvirzīja hipotēzes par matērijas un kustības nešķiramību un no tās izrietošo telpas un laika vienotību, matērijas formu daudzveidīguma bezgalīgumu un atoma struktūru, dzīvību kā matērijas kustības formu, kas radusies noteiktā neorganiskās dabas attīstības pakāpē u.c. Skeptiski raudzījās uz filosofijai piedēvēto "zinātņu zinātnes" lomu un viņaprāt pārspīlēto filosofijas metodoloģisko nozīmi.
+
'''Fridrihs Engelss''' (vāc. ''Friedrich Engels'', 1820.-1895.) - publicists, filosofs sociālists, viens no [[Marksisms|marksisma]] teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gada 28. novembrī Barmenē (''Barmen'', [[Prūsijas karaliste|Prūsijas karalistē]]), [[Pilsonība|pilsoņu]] ģimenē (tēvs - Fridrihs Engelss, - veiksmīgs tekstilrūpnieks). Mācījās pilsētas skolā, 1834. gadā turpināja mācības [[Ģimnāzija|ģimnāzijā]]. 1837. gadā mācības pameta, sākot strādāt par pārdevēju tēva uzņēmumā. No 1838. gada līdz 1841. gadam mācījās tirdzniecības skolā, paralēli piepelnoties kā korespondents "Štutgartes Rīta Avīzē" (''Stuttgarter Morgenblatts'') un "Augsburgas Vispārīgajā Avīzē" (''Augsburger Allgemeinen Zeitung''). 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un no dienesta brīvajā laikā apmeklējis filosofijas lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. 1842. gadā devās celt kvalifikāciju komerczinībās [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]], Mančesterā, kur sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomijas kritiku" (1844.) u.c. - kuros izvirza ideju, ka [[proletariāts]] ir ne tikai apspiesta [[šķira]], bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar [[Markss Kārlis|K.Marksu]], ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo [[Hēgelis Georgs Vilhelms Fridrihs|Hēgeļa]], [[Feierbahs Ludvigs|Feierbaha]] koncepciju kritikai. Iestājās [[Komunisms|komunistiskajā]] "Taisnīgo savienībā", kuru centās pārveidot par [[Komunistu savienība|komunistu savienību]]. Atgriezies Vācijā, publicēja "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.). 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Vienu brīdi dzīvoja Ķelnē, taču jau tajā pašā gadā emigrēja uz Šveici, Lozannu. 1849. gadā iesaistījās [[1848. gada revolūcija Vācijā|1848. gada revolūcijā Vācijā]], iestājoties ''Bādenes-Pfalcas Tautas armijā'' un piedaloties kaujās pret Prūsijas armiju. Pēc sakāves emigrēja uz Šveici, pēc tam uz Lielbritāniju. Turpmākajos gados pievērsās vēsturei, [[zemniecība]]i kā sociālam slānim un kariem savos darbos "Zemnieku karš Vācijā" un "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā". 1860. gada 20. martā mira Engelsa tēvs, attstājot viņam mantojumu. Pats Engelss aktīvi publicējās Vācijas, Francijas un ASV žurnālos (ne tikai par sociālām, bet arī politoloģijas un militārisma tēmām, analizējot militāros konfliktus un valstu savstarpējās attiecības Eiropā un pasaulē), rakstīja šķirkļus enciklopēdijām. Aktīvi piedalījās [[Pirmā internacionāle|1. Internacionāles]] organizēšanā (28.09.1864.) kļūstot par tās priekšsēdētāju, iesaistījās publiskajās diskusijās par nepieciešamajām sociālajām un politiskajām reformām Eiropas sabiedrībā. Sarakstīja vairākus nu jau marksistiskās literatūras klasikai pieskaitāmus darbus, kā "Ludvigs Feierbahs un vācu klasiskās filozofijas gals", "Anti-Dīrings", "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās", "Dabas dialektika" u.c. Pēc K.Marksa nāves (1883.) pabeidza tā daudzsējumu darbu "Kapitāls". Dabaszinātņu sfērā izvirzīja hipotēzes par matērijas un kustības nešķiramību un no tās izrietošo telpas un laika vienotību, matērijas formu daudzveidīguma bezgalīgumu un atoma struktūru, dzīvību kā matērijas kustības formu, kas radusies noteiktā neorganiskās dabas attīstības pakāpē u.c. Skeptiski raudzījās uz filosofijai piedēvēto "zinātņu zinātnes" lomu un viņaprāt pārspīlēto filosofijas metodoloģisko nozīmi. Miris 1895. gada 5. augustā no barības vada vēža (kremēts, pīšļi izkaisīti jūrā).
  
'''Zināmākie darbi:'''
+
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
----
 +
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 107.-109. lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Anti-Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Anti-Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
 
* Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
8. rindiņa: 10. rindiņa:
 
* Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. - 56 lpp. ISBN 9984378659
 
* Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. - 56 lpp. ISBN 9984378659
 
* Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Darbu Izlase trīs sējumos. - Liesma: Rīga, 1979.-1980.
 
* Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Darbu Izlase trīs sējumos. - Liesma: Rīga, 1979.-1980.
 +
----
 +
* Terrell Carver. Engels - A very short introduction. - Oxford University Press: Oxford, 2003
 +
* Hunt Tristram. The Frock-Coated Communist: The Revolutionary Life of Friedrich Englels. - Allen Lane: London, 2003, ISBN 978-0713998528
 +
* Carlton Grace. Friedrich Engels: The Shadow Prophet. - Pall Mall Press: London, 1965
 +
* Carver Terrell. Friedrich Engels: His Life and Thought. - Macmillan: London, 1989
 +
* Green John. Engels: A Revolutionary Life. Artery Publications: London, 2008, ISBN 0-9558228-0-3
 +
* Henderson W.O. The life of Friedrich Engels. - Cass: London, 1976, ISBN 0-7146-4002-6
 +
----
 +
* Hans Peter Bleuel. Friedrich Engels - Bürger und Revolutionär. Eine zeitgerechte Biographie eines großen Deutschen. - Scherz Verlag: Bern/München, 1981
 +
* Die Herkunft des Friedrich Engels. Briefe aus der Verwandtschaft, 1791-1847. / Michael Knieriem (Hrsg.), Texte bearb. von Margret Dietzen. - Trier, 1991
 +
* Friedrich Engels als Bremer Korrespondent des Stuttgarter „Morgenblatts für gebildete Leser“ und der Augsburger „Allgemeinen Zeitung“./ Michael Knieriem, Hans Pelger (Hrsg.) - Trier, 1975
  
== Literatūra par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
 
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 107.-109. lpp.
 
 
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
  
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/bio/index.htm Engels Biography]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/bio/engels/en-1893.htm Biography of Engels]
 +
* [http://www.bbc.co.uk/legacies/work/england/manchester/article_1.shtml Danny Crosby. Engels in Manchester. - BBC]
 
* [http://www.gutenberg.org/etext/61 The Communist Manifesto by Friedrich Engels and Karl Marx]
 
* [http://www.gutenberg.org/etext/61 The Communist Manifesto by Friedrich Engels and Karl Marx]
 
* [http://www.gutenberg.org/etext/17306 The Condition of the Working-Class in England in 1844 by Friedrich Engels]
 
* [http://www.gutenberg.org/etext/17306 The Condition of the Working-Class in England in 1844 by Friedrich Engels]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/index.htm Marx-Engels Archive]
 +
* [http://libcom.org/search/node/Engels Works by Engels at libcom.org]
 +
* [http://www.pathfinderpress.com/s.nl/sc.8/category.100/.f Collected Works by Frederick Engels at pathfinderpress.com]
 +
* [http://marxmyths.org/maximilien-rubel/article.htm Maximilien Rubel. The Legend of Marx, or “Engels the founder”.]
 +
* [http://www.marxist.com/rircontents.htm Alan Woods, Ted Grant. Reason in Revolt: Marxist Philosophy and Modern Science.]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/works/1845/letters/ Letters of Marx and Engels: 1845]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/works/1895/letters/ Letters of Marx and Engels: 1895]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/lenin/works/1895/misc/engels-bio.htm Lenin. Frederick Engels - What a torch of reason ceased to burn, What a heart has ceased to beat!]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/works/cw/volume02/preface.htm Works of Frederick Engels, 1838-1842. Preface.]
 +
* [http://www.marxists.org/archive/marx/works/1845/holy-family/index.htm Frederick Engels, Carl Marx. The Holy Family or Critique of Critical Criticism.]
 +
----
 +
* [http://d-nb.info/gnd/118530380 Literatur von und über Friedrich Engels im Katalog der Deutschen Nationalbibliothek]
 +
* [http://www.dhm.de/lemo/html/biografien/EngelsFriedrich/index.html Tabellarischer Lebenslauf von Friedrich Engels]
 +
* [http://www.zeno.org/Philosophie/M/Engels,+Friedrich Werke von Friedrich Engels]
 +
* [http://www.marxists.org/deutsch/archiv/marx-engels/index.htm Schriften von Marx und Engels]
 +
* [http://www.mlwerke.de/me/ Karl Marx und Friedrich Engels Umfangreiche Sammlung der Schriften]
 +
----
 +
* [http://soviet-history.com/library/marx_engels/Карл Маркс, Фридрих Энгельс. Собрание сочинений. - Издательство политической литературы: Москва, 1955-1981]
 +
* [http://www.avtonom.org/lib/theory/marx-engels/comsymbol.html Фридрих Энгельс. Проект коммунистического символа веры. (1847.)]
 +
* [http://www.avtonom.org/lib/theory/marx-engels/com-principles.html Фридрих Энгельс. Принципы коммунизма.]
  
 
[[Kategorija:E]]
 
[[Kategorija:E]]

Pašreizējā versija, 2013. gada 23. maijs, plkst. 13.06

1850.

Fridrihs Engelss (vāc. Friedrich Engels, 1820.-1895.) - publicists, filosofs sociālists, viens no marksisma teorijas radītājiem. Dzimis 1820. gada 28. novembrī Barmenē (Barmen, Prūsijas karalistē), pilsoņu ģimenē (tēvs - Fridrihs Engelss, - veiksmīgs tekstilrūpnieks). Mācījās pilsētas skolā, 1834. gadā turpināja mācības ģimnāzijā. 1837. gadā mācības pameta, sākot strādāt par pārdevēju tēva uzņēmumā. No 1838. gada līdz 1841. gadam mācījās tirdzniecības skolā, paralēli piepelnoties kā korespondents "Štutgartes Rīta Avīzē" (Stuttgarter Morgenblatts) un "Augsburgas Vispārīgajā Avīzē" (Augsburger Allgemeinen Zeitung). 1841. gadā iestājās dienēt armijā. Interesējies par filosofiju un no dienesta brīvajā laikā apmeklējis filosofijas lekcijas Berlīnes universitātē. Uz šo laiku attiecas viņa pirmās publikācijas ("Šellings un atklāsme", 1842.). Savos uzskatos bija piederīgs jaunhēgeliešiem. 1842. gadā devās celt kvalifikāciju komerczinībās Lielbritānijā, Mančesterā, kur sāka interesēties par strādnieku darba apstākļiem, sociālo drošību, peļņas iespējām, atzīstot strādnieku stāvokli par ļoti beztiesisku un netaisnīgu. Par šo tēmu viņš publicēja divus kritiskus apskatus - "Uzmetumi sakarā ar politiskās ekonomijas kritiku" (1844.) u.c. - kuros izvirza ideju, ka proletariāts ir ne tikai apspiesta šķira, bet pašorganizēties un par taisnīgākiem dzīves apstākļiem cīnīties spējīgs iedzīvotāju slānis. 1844. gadā viņš devās uz Parīzi, kur sastapās ar K.Marksu, ar kuru vēlāk kļuva tuvi draugi. Laikā no 1844. līdz 1846. gadam abi kopā sarakstīja vairākas publikācijas ("Svētā ģimene", "Vācu ideoloģija"), kas bija veltītas tolaik filosofijā dominējošo Hēgeļa, Feierbaha koncepciju kritikai. Iestājās komunistiskajā "Taisnīgo savienībā", kuru centās pārveidot par komunistu savienību. Atgriezies Vācijā, publicēja "Strādnieku šķiras stāvoklis Anglijā" (1845.). 1847. gadā Engelss sarakstīja savienības teorētisko pamatojumu "Komunisma principi", uz kura pamata 1848. gadā kopā ar K.Marksu tapa "Komunistiskās partijas manifests". Vienu brīdi dzīvoja Ķelnē, taču jau tajā pašā gadā emigrēja uz Šveici, Lozannu. 1849. gadā iesaistījās 1848. gada revolūcijā Vācijā, iestājoties Bādenes-Pfalcas Tautas armijā un piedaloties kaujās pret Prūsijas armiju. Pēc sakāves emigrēja uz Šveici, pēc tam uz Lielbritāniju. Turpmākajos gados pievērsās vēsturei, zemniecībai kā sociālam slānim un kariem savos darbos "Zemnieku karš Vācijā" un "Revolūcija un kontrrevolūcija Vācijā". 1860. gada 20. martā mira Engelsa tēvs, attstājot viņam mantojumu. Pats Engelss aktīvi publicējās Vācijas, Francijas un ASV žurnālos (ne tikai par sociālām, bet arī politoloģijas un militārisma tēmām, analizējot militāros konfliktus un valstu savstarpējās attiecības Eiropā un pasaulē), rakstīja šķirkļus enciklopēdijām. Aktīvi piedalījās 1. Internacionāles organizēšanā (28.09.1864.) kļūstot par tās priekšsēdētāju, iesaistījās publiskajās diskusijās par nepieciešamajām sociālajām un politiskajām reformām Eiropas sabiedrībā. Sarakstīja vairākus nu jau marksistiskās literatūras klasikai pieskaitāmus darbus, kā "Ludvigs Feierbahs un vācu klasiskās filozofijas gals", "Anti-Dīrings", "Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās", "Dabas dialektika" u.c. Pēc K.Marksa nāves (1883.) pabeidza tā daudzsējumu darbu "Kapitāls". Dabaszinātņu sfērā izvirzīja hipotēzes par matērijas un kustības nešķiramību un no tās izrietošo telpas un laika vienotību, matērijas formu daudzveidīguma bezgalīgumu un atoma struktūru, dzīvību kā matērijas kustības formu, kas radusies noteiktā neorganiskās dabas attīstības pakāpē u.c. Skeptiski raudzījās uz filosofijai piedēvēto "zinātņu zinātnes" lomu un viņaprāt pārspīlēto filosofijas metodoloģisko nozīmi. Miris 1895. gada 5. augustā no barības vada vēža (kremēts, pīšļi izkaisīti jūrā).

Literatūra par šo tēmu


  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 107.-109. lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Anti-Dīrings: Eižena Dīringa kunga izdarītais apsvērums zinātnē. - Liesma: Rīga, 1978. - 472 lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Dabas dialektika. - Liesma: Rīga, 1979. - 377 lpp.
  • Engelss Frīdrihs. Ģimenes, privātīpašuma un valsts izcelšanās: sakarā ar L.H.Morgana pētījumiem. - Liesma: Rīga, 1970. - 288 lpp.
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Komunistiskās partijas manifests. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2008. - 56 lpp. ISBN 9984378659
  • Markss Kārlis, Engelss Frīdrihs. Darbu Izlase trīs sējumos. - Liesma: Rīga, 1979.-1980.

  • Terrell Carver. Engels - A very short introduction. - Oxford University Press: Oxford, 2003
  • Hunt Tristram. The Frock-Coated Communist: The Revolutionary Life of Friedrich Englels. - Allen Lane: London, 2003, ISBN 978-0713998528
  • Carlton Grace. Friedrich Engels: The Shadow Prophet. - Pall Mall Press: London, 1965
  • Carver Terrell. Friedrich Engels: His Life and Thought. - Macmillan: London, 1989
  • Green John. Engels: A Revolutionary Life. Artery Publications: London, 2008, ISBN 0-9558228-0-3
  • Henderson W.O. The life of Friedrich Engels. - Cass: London, 1976, ISBN 0-7146-4002-6

  • Hans Peter Bleuel. Friedrich Engels - Bürger und Revolutionär. Eine zeitgerechte Biographie eines großen Deutschen. - Scherz Verlag: Bern/München, 1981
  • Die Herkunft des Friedrich Engels. Briefe aus der Verwandtschaft, 1791-1847. / Michael Knieriem (Hrsg.), Texte bearb. von Margret Dietzen. - Trier, 1991
  • Friedrich Engels als Bremer Korrespondent des Stuttgarter „Morgenblatts für gebildete Leser“ und der Augsburger „Allgemeinen Zeitung“./ Michael Knieriem, Hans Pelger (Hrsg.) - Trier, 1975

Resursi internetā par šo tēmu