Atšķirības starp "Fēmes tiesa" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Fēmes tiesa''' (vāc. ''Fehmgericht'' < no ''Freigerichte | + | '''Fēmes tiesa''' (vāc. ''Fehmgericht'' < no ''Freigerichte'' - "brīvtiesa") - brīvtiesa vācu zemēs viduslaikos. Izveidojusies no Vestfāles [[Grāfs|grāfu]] tiesām XII gs., kuras nebija pakļautas zemes kunga varai, saglabāja tiešus sakarus ar [[Imperators|imperatoru]], un spriedumus grāfi sludināja imperatora vārdā. ''Fēmes tiesa'' sastāvēja no imperatora tiesnešiem un 7-14, dažkārt pat līdz 100 [[Šefens|šefeniem]] no vietējiem iedzīvotājiem. XIII gs. vidū līdz ar brīvtiesām parādījās arī ārkārtas ''fēmes tiesas'', kurās tiesas process noritēja slepeni. XV gs. šefeni sāka pieņemt visai patvaļīgus lēmumus, ignorējot likumu, kā rezultātā ''fēmes tiesas'' degradējās un XV-XVI gs. mijā tās likvidēja. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 28. jūlijs, plkst. 07.39
Fēmes tiesa (vāc. Fehmgericht < no Freigerichte - "brīvtiesa") - brīvtiesa vācu zemēs viduslaikos. Izveidojusies no Vestfāles grāfu tiesām XII gs., kuras nebija pakļautas zemes kunga varai, saglabāja tiešus sakarus ar imperatoru, un spriedumus grāfi sludināja imperatora vārdā. Fēmes tiesa sastāvēja no imperatora tiesnešiem un 7-14, dažkārt pat līdz 100 šefeniem no vietējiem iedzīvotājiem. XIII gs. vidū līdz ar brīvtiesām parādījās arī ārkārtas fēmes tiesas, kurās tiesas process noritēja slepeni. XV gs. šefeni sāka pieņemt visai patvaļīgus lēmumus, ignorējot likumu, kā rezultātā fēmes tiesas degradējās un XV-XVI gs. mijā tās likvidēja.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 108. lpp.
- Diana Löhr. Zur Mitwirkung der Laienrichter im Strafprozess. // Studien zur Rechtswissenschaft, Bd. 219 - Hamburg, 2008, 370 Seiten, ISBN: 978-3-8300-3428-5
