Fēmes tiesa

Fēmes tiesa (vāc. Fehmgericht < no Freigerichte - "brīvtiesa"; angl. Vehmic court) - brīvtiesa vācu zemēs viduslaikos. Izveidojusies no Vestfāles grāfu tiesām XII gs., kuras nebija pakļautas zemes kunga varai, saglabāja tiešus sakarus ar imperatoru, un spriedumus grāfi sludināja imperatora vārdā. Fēmes tiesa sastāvēja no imperatora tiesnešiem un 7-14, dažkārt pat līdz 100 šefeniem no vietējiem iedzīvotājiem. XIII gs. vidū līdz ar brīvtiesām parādījās arī ārkārtas fēmes tiesas, kurās tiesas process noritēja slepeni. XV gs. šefeni sāka pieņemt visai patvaļīgus lēmumus, ignorējot likumu, kā rezultātā fēmes tiesas degradējās un XV-XVI gs. mijā tās likvidēja.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 108. lpp.

---

• Diana Löhr. Zur Mitwirkung der Laienrichter im Strafprozess. // Studien zur Rechtswissenschaft, Bd. 219 - Hamburg, 2008, 370 Seiten, ISBN: 978-3-8300-3428-5
• Wigand P. Das Femgericht Westfalens. - Halle, 1893
• Tross L. Sammlung merkwurdiger Urkunden für die Geschichte der Femgerichte. - Hanover, 1826
• Usener F.P. Die frei- und heimlichen Gerichte Westfalens. - Frankfurt, 1832
• Wachter K.G. von, Beitrage zur deutschen Gesch., insbesondere des deutschen Strafrechts. - Tübingen, 1845
• Wachter O. Femgerichte und Hexenprozesse in Deutschland. - Stuttgart, 1882
• Lindner T. Die Feme. - Munster and Paderborn, 1888
• Thudichum F. Femgericht und Inquisition. - Giessen, 1889
• Lindner T. Der angebliche Ursprung der Fern gerichte aus der Inquisition. - Paderborn, 1890

---

• Daraul Arkon. A History of Secret Societies. - Tandem: London, 1965