Atšķirības starp "Fenomenoloģija" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
 
(15 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Fenomenoloģija''' – burt. "mācība par parādībām, fenomeniem", - [[Huserls Edmunds|Edmunda Huserla]] (1859.-1938.) iedibināta metodiska pieeja pētāmajam priekšmetam, kas tā vietā, lai analizētu to ar dažādiem teorētiskiem pieņēmumiem, izejot no tā, kā attiecīgais priekšmets parādās, pirmām kārtām sagatavo par to aprakstu. Filosofiski fenomenoloģiju skaidro kā apjēgumu par to, kas notiek cilvēka apziņā (apziņa ir plūsma). Huserls un tā sekotāji pievērsās parādībām (fenomeniem) kā uztveres objektiem (nevis kā neatkarīgi eksistējošiem faktiem un notikumiem), cenzdamies izzināt, kādā veidā cilvēki domā par apkārtējo pasauli un kā viņi to izskaidro. Pretstatā pozitīvismam jeb “zinātniskajai” filozofijai, fenomenoloģija uzskata, ka realitāte pēc savas būtības ir relatīva [tāda, kas pastāv un mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem (pretstats absolūtam)] un subjektīva. Radās kā virziens ar pārliecību, ka filozofijai pirmām kārtām vajag pievērstie apziņas struktūrām un visiem tiem procesiem, kas mūsu galvās veido jēgas, kuras tālāk attiecīgi veido visu mūsu dzīvi. Ja ''fenomenoloģijas'' radītājs Huserls uzsvēra, ka jāanalizē ir paša cilvēka apziņa un process, kā tajā top jēgas, tad viņa sekotāji Šics un Lukmans pirmām kārtām pievērsās atziņai, ka sabiedrība funkcionē saistībā ar tajā jau esošajām apjēgumiem, kurus darbojoties cilvēks nepārtraukti interpretē un pārinterpretē. ''Fenomenoloģijas'' centrālā jēdziena - apziņas "intencionalitātes" (apziņa vērsta uz objektu), - uzdevums ir apliecināt principu: "nav objekta bez subjekta". Fenomenoloģiskās metodes galvenās prasības ir: 1) fenomenoloģiskā redukcija, t.i. atturēšanās no jebkādiem spriedumiem, kas attiecas uz objektīvo realitāti un iet pāri "tīrās" jeb subjektīvās pieredzes ietvariem; 2) transcedentālā redukcija, t.i. paņēmiens, kuru lietojot, pats izziņas subjekts tiek aplūkots nevis kā reāla, empīriska, sociāla un psihofizioloģiska būtne, bet gan kā "tīra", transcedentāla apziņa. ''Fenomenoloģijas'' idejas gūla [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] pamatā. Virkne filosofu (Ž.P. Sartrs, Moriss Merlo-Pontī u.c.) pretstata ''fenomenoloģiju'' [[Dialektiskais materiālisms|dialektiskajam materiālismam]]. Virkne katoļu filosofu (Šteina, Van Breda u.c.) to sintezē ar [[Neotomisms|neotomismu]]. Fenomenologu kreisais virziens (Farbers, daļēji arī Ingardens) norobežojas no eksistenciālisma, turoties pie ''fenomenoloģijas'' racionālā kodola. Fenomenoloģiskā virziena teorētisko pētījumu lielākais centrs ir Huserla arhīvs Lūvenas katoļu universitātē (Beļģijā). Fenomenoloģijai īpaša nozīme ir bijusi arī filozofijā Latvijā, jo XX gs. vidus ievērojamākais latviešu filosofs Teodors Celms (1893.-1989.) savulaik ir studējis pie Huserla.
+
'''Fenomenoloģija''' (angl. ''phenomenology'', vāc. ''Phänomenologie'', kr. ''феноменология'' – no sengr ''φαινόμενον + λόγος '', burt. "mācība par parādībām, fenomeniem") - [[Huserls Edmunds|Edmunda Huserla]] (1859.-1938.) iedibināta metodiska pieeja pētāmajam priekšmetam, kas tā vietā, lai analizētu to ar dažādiem teorētiskiem pieņēmumiem, izejot no tā, kā attiecīgais priekšmets parādās, pirmām kārtām sagatavo par to aprakstu. Filosofiski fenomenoloģiju skaidro kā apjēgumu par to, kas notiek cilvēka apziņā (apziņa ir plūsma). Huserls un tā sekotāji pievērsās parādībām (fenomeniem) kā uztveres objektiem (nevis kā neatkarīgi eksistējošiem faktiem un notikumiem), cenzdamies izzināt, kādā veidā cilvēki domā par apkārtējo pasauli un kā viņi to izskaidro. Pretstatā pozitīvismam jeb “zinātniskajai” filozofijai, fenomenoloģija uzskata, ka realitāte pēc savas būtības ir relatīva [tāda, kas pastāv un mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem (pretstats absolūtam)] un subjektīva. Radās kā virziens ar pārliecību, ka filozofijai pirmām kārtām vajag pievērstie apziņas struktūrām un visiem tiem procesiem, kas mūsu galvās veido jēgas, kuras tālāk attiecīgi veido visu mūsu dzīvi. Ja ''fenomenoloģijas'' radītājs Huserls uzsvēra, ka jāanalizē ir paša cilvēka apziņa un process, kā tajā top jēgas, tad viņa sekotāji Šics un Lukmans pirmām kārtām pievērsās atziņai, ka sabiedrība funkcionē saistībā ar tajā jau esošajām apjēgumiem, kurus darbojoties cilvēks nepārtraukti interpretē un pārinterpretē. ''Fenomenoloģijas'' centrālā jēdziena - apziņas "intencionalitātes" (apziņa vērsta uz objektu), - uzdevums ir apliecināt principu: "nav objekta bez subjekta". Fenomenoloģiskās metodes galvenās prasības ir: 1) fenomenoloģiskā redukcija, t.i. atturēšanās no jebkādiem spriedumiem, kas attiecas uz objektīvo realitāti un iet pāri "tīrās" jeb subjektīvās pieredzes ietvariem; 2) transcedentālā redukcija, t.i. paņēmiens, kuru lietojot, pats izziņas subjekts tiek aplūkots nevis kā reāla, empīriska, sociāla un psihofizioloģiska būtne, bet gan kā "tīra", transcedentāla apziņa. ''Fenomenoloģijas'' idejas gūla [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] pamatā. Virkne filosofu (Ž.P. Sartrs, Moriss Merlo-Pontī u.c.) pretstata ''fenomenoloģiju'' [[Dialektiskais materiālisms|dialektiskajam materiālismam]]. Virkne katoļu filosofu (Šteina, Van Breda u.c.) to sintezē ar [[Neotomisms|neotomismu]]. Fenomenologu kreisais virziens (Farbers, daļēji arī Ingardens) norobežojas no eksistenciālisma, turoties pie ''fenomenoloģijas'' racionālā kodola. Fenomenoloģiskā virziena teorētisko pētījumu lielākais centrs ir Huserla arhīvs Lūvenas katoļu universitātē (Beļģijā). Fenomenoloģijai īpaša nozīme ir bijusi arī filozofijā Latvijā, jo XX gs. vidus ievērojamākais latviešu filosofs Teodors Celms (1893.-1989.) savulaik ir studējis pie Huserla.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==
13. rindiņa: 13. rindiņa:
 
* Filosofija: almanahs, 2/99 / sast. Vēvere V. galv. red. Kūle M. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts: Rīga, 2000. 276. lpp.
 
* Filosofija: almanahs, 2/99 / sast. Vēvere V. galv. red. Kūle M. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts: Rīga, 2000. 276. lpp.
 
----
 
----
* Research in Phenomenology. ISSN 0085-5553
+
* Research in Phenomenology. Duquesne Univ. Pr., Pittsburgh Pa 1.1971ff. ISSN 0085-5553
 +
* Dermot Moran. Introduction to Phenomenology. - Routledge: London, 2000, 2003. ISBN 0-415-18372-3
 +
* Robert Sokolowski. Introduction to Phenomenology. - Cambridge University Press: Cambridge, 2000
 +
* Herbert Spiegelberg. The Phenomenological Movement: A Historical Introduction. - Martinus Nijhoff: Hague, 1983
 +
* David Stewart and Algis Mickunas. Exploring Phenomenology: A Guide to the Field and its Literature. - Ohio University Press: Athens, 1990
 +
* Hammond M., Howarth J., and Russell K. Understanding Phenomenology. - Blackwell: Oxford, 1995
 +
* Christopher Macann. Four Phenomenological Philosophers: Husserl, Heidegger, Sartre, Merleau-Ponty. - Routledge: New York, 1993
 +
----
 +
* Andreas Becke. Der Weg der Phänomenologie – Husserl, Heidegger, Rombach. - Hamburg, 1999. ISBN 3-86064-900-0
 +
* Ferdinand Fellmann. Phänomenologie zur Einführung. - Junius: Hamburg, 2006. ISBN 3-88506-616-5
 +
* Hans Köchler. Die Subjekt-Objekt-Dialektik in der transzendentalen Phänomenologie. Das Seinsproblem zwischen Idealismus und Realismus. - Anton Hain: Meisenheim a.G., 1974. ISBN 3-445-01125-7
 +
* Christian Möckel. Einführung in die transzendentale Phänomenologie. - Fink: München, 1998. ISBN 3-8252-2007-9
 +
* Edmund Husserl und die phänomenologische Bewegung. Zeugnisse in Text und Bild. / Hans Rainer Sepp (Hrsg.) - Alber: Freiburg, München, 1988, ISBN 3-495-47636-9
 +
* Wörterbuch der phänomenologischen Begriffe. / Helmuth Vetter (Hrsg.) - Meiner: Hamburg, 2005. ISBN 3-7873-1689-2
 
----
 
----
 
* Шпигельберг Г. Феноменологическое движение. - Москва, 2003
 
* Шпигельберг Г. Феноменологическое движение. - Москва, 2003
28. rindiņa: 41. rindiņa:
 
* [http://www.lcca.lv/melo_ponti/rubene/ Rubene M. Redzes tēlu noslēpumi un filosofiskā estētika.]
 
* [http://www.lcca.lv/melo_ponti/rubene/ Rubene M. Redzes tēlu noslēpumi un filosofiskā estētika.]
 
----
 
----
 +
* [http://plato.stanford.edu/entries/phenomenology/ Phenomenology - Stanford Encyclopedia of Philosophy]
 
* [http://books.google.com/books?id=fGLZ_iMSv-cC&printsec=frontcover#PPR5,M1 Tymieniecka A.-T. Phenomenology World-Wide: Foundations, Expending Dynamics, Life-Engagements. A Guide for Research and Study. - Springer: NY, 2002. 740 pages.] ISBN 1402000669
 
* [http://books.google.com/books?id=fGLZ_iMSv-cC&printsec=frontcover#PPR5,M1 Tymieniecka A.-T. Phenomenology World-Wide: Foundations, Expending Dynamics, Life-Engagements. A Guide for Research and Study. - Springer: NY, 2002. 740 pages.] ISBN 1402000669
 
* [http://www.phenomenology.ro/newsletter/ Newsletter of Phenomenology. (online-newsletter)]
 
* [http://www.phenomenology.ro/newsletter/ Newsletter of Phenomenology. (online-newsletter)]
* [http://www.studia-phaenomenologica.com/ Studia Phaenomenologica] ISSN 1582-5647
+
* [http://www.studia-phaenomenologica.com/ Studia Phaenomenologica (journal)] ISSN 1582-5647
 +
* [http://www.phenomenologycenter.org/ Center for Advanced Research in Phenomenology]
 +
* [http://www.phenomenology.ro/ The Romanian Society for Phenomenology]
 +
----
 +
* [http://www.phaenomenologische-forschung.de/index.htm Deutschen Gesellschaft für phänomenologische Forschung]
 +
* [http://phaidon.philo.at/~oegesph/ Österreichische Gesellschaft für Phänomenologie]
 +
* [http://deposit.d-nb.de/cgi-bin/dokserv?idn=985347856&req=org.acegisecurity.wrapper.SavedRequestAwareWrapper@60ec46c5 Tomislav Janović: Der implizite Bewußtseinsinhalt in der Phänomenologie und der analytischen Philosophie. - Johannes Gutenberg-Universität Mainz, 2006]
 +
----
 +
* [http://phenomenology.rsuh.ru/section.html?id=3727 Что такое феноменология? - Российский государственный гуманитарный университет]
 +
* [http://lib.ru/FILOSOF/GEGEL/fenomen.txt Георг Вильгельм Фридрих Гегель. Феноменология духа.]
 +
* [http://lebenswelt.narod.ru/d_ph.htm Феноменология // LebensWelt - феноменология]
 +
* [http://www.gumer.info/s_c0f6b61df2510385eb0ac33789758861.html феноменология - gumer.info Sitemap]
 +
* [http://anthropology.ru/ru/texts/alieva/modern_17.html Алиева Ч.Э. Феноменология: Э. Гуссерль и М. Хайдеггер.]
  
[[Category:Filosofija]]
+
[[Kategorija:Filosofijas vēsture]]

Pašreizējā versija, 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.13

Fenomenoloģija (angl. phenomenology, vāc. Phänomenologie, kr. феноменология – no sengr φαινόμενον + λόγος , burt. "mācība par parādībām, fenomeniem") - Edmunda Huserla (1859.-1938.) iedibināta metodiska pieeja pētāmajam priekšmetam, kas tā vietā, lai analizētu to ar dažādiem teorētiskiem pieņēmumiem, izejot no tā, kā attiecīgais priekšmets parādās, pirmām kārtām sagatavo par to aprakstu. Filosofiski fenomenoloģiju skaidro kā apjēgumu par to, kas notiek cilvēka apziņā (apziņa ir plūsma). Huserls un tā sekotāji pievērsās parādībām (fenomeniem) kā uztveres objektiem (nevis kā neatkarīgi eksistējošiem faktiem un notikumiem), cenzdamies izzināt, kādā veidā cilvēki domā par apkārtējo pasauli un kā viņi to izskaidro. Pretstatā pozitīvismam jeb “zinātniskajai” filozofijai, fenomenoloģija uzskata, ka realitāte pēc savas būtības ir relatīva [tāda, kas pastāv un mainās atkarībā no apkārtējiem apstākļiem (pretstats absolūtam)] un subjektīva. Radās kā virziens ar pārliecību, ka filozofijai pirmām kārtām vajag pievērstie apziņas struktūrām un visiem tiem procesiem, kas mūsu galvās veido jēgas, kuras tālāk attiecīgi veido visu mūsu dzīvi. Ja fenomenoloģijas radītājs Huserls uzsvēra, ka jāanalizē ir paša cilvēka apziņa un process, kā tajā top jēgas, tad viņa sekotāji Šics un Lukmans pirmām kārtām pievērsās atziņai, ka sabiedrība funkcionē saistībā ar tajā jau esošajām apjēgumiem, kurus darbojoties cilvēks nepārtraukti interpretē un pārinterpretē. Fenomenoloģijas centrālā jēdziena - apziņas "intencionalitātes" (apziņa vērsta uz objektu), - uzdevums ir apliecināt principu: "nav objekta bez subjekta". Fenomenoloģiskās metodes galvenās prasības ir: 1) fenomenoloģiskā redukcija, t.i. atturēšanās no jebkādiem spriedumiem, kas attiecas uz objektīvo realitāti un iet pāri "tīrās" jeb subjektīvās pieredzes ietvariem; 2) transcedentālā redukcija, t.i. paņēmiens, kuru lietojot, pats izziņas subjekts tiek aplūkots nevis kā reāla, empīriska, sociāla un psihofizioloģiska būtne, bet gan kā "tīra", transcedentāla apziņa. Fenomenoloģijas idejas gūla eksistenciālisma pamatā. Virkne filosofu (Ž.P. Sartrs, Moriss Merlo-Pontī u.c.) pretstata fenomenoloģiju dialektiskajam materiālismam. Virkne katoļu filosofu (Šteina, Van Breda u.c.) to sintezē ar neotomismu. Fenomenologu kreisais virziens (Farbers, daļēji arī Ingardens) norobežojas no eksistenciālisma, turoties pie fenomenoloģijas racionālā kodola. Fenomenoloģiskā virziena teorētisko pētījumu lielākais centrs ir Huserla arhīvs Lūvenas katoļu universitātē (Beļģijā). Fenomenoloģijai īpaša nozīme ir bijusi arī filozofijā Latvijā, jo XX gs. vidus ievērojamākais latviešu filosofs Teodors Celms (1893.-1989.) savulaik ir studējis pie Huserla.

Literatūra par šo tēmu

  • Svešvārdu vārdnīca - Norden: Rīga, 1996., 226. lpp.
  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 120.-121. lpp.
  • Moriss Merlo-Pontī. Acs un gars. - Laikmetīgās mākslas centrs: Rīga, 2007.
  • Vērotājs un sabiedrība: Fenomenoloģiski risinājumi. / sast. un priekšv. sarakst. Māra Rubene – LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2008. ISBN 978-9984-8252-5-0
  • Starptautiskā konferences "Vērotājs un sabiedrība: sociālā dimensija Baltijas jūras reģiona valstu fenomenoloģiskajā domā" materiāli. - LU Akadēmiskais apgāds: Rīga, 2005.
  • Edmunds Huserls. Fenomenoloģija. / No vācu val. tulk. Rihards Kūlis un Aigars Dāboliņš. - LU Filozofijas un socioloģijas institūta apgāds: Rīga, 2002.
  • Ladusāns S. Daudzpusīgā gnozeoloģija: izziņas fenomenoloģija un vispārējā kritiskā gnozeoloģija. - Atols: Rīga, 1994. 157 lpp.
  • Filosofija: almanahs / sast.-red. Vēvere V., galv. red. Kūle M. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts: Rīga, 2004. 238 lpp.
  • Filosofija: almanahs, 2/99 / sast. Vēvere V. galv. red. Kūle M. - LU Filozofijas un socioloģijas institūts: Rīga, 2000. 276. lpp.

  • Research in Phenomenology. Duquesne Univ. Pr., Pittsburgh Pa 1.1971ff. ISSN 0085-5553
  • Dermot Moran. Introduction to Phenomenology. - Routledge: London, 2000, 2003. ISBN 0-415-18372-3
  • Robert Sokolowski. Introduction to Phenomenology. - Cambridge University Press: Cambridge, 2000
  • Herbert Spiegelberg. The Phenomenological Movement: A Historical Introduction. - Martinus Nijhoff: Hague, 1983
  • David Stewart and Algis Mickunas. Exploring Phenomenology: A Guide to the Field and its Literature. - Ohio University Press: Athens, 1990
  • Hammond M., Howarth J., and Russell K. Understanding Phenomenology. - Blackwell: Oxford, 1995
  • Christopher Macann. Four Phenomenological Philosophers: Husserl, Heidegger, Sartre, Merleau-Ponty. - Routledge: New York, 1993

  • Andreas Becke. Der Weg der Phänomenologie – Husserl, Heidegger, Rombach. - Hamburg, 1999. ISBN 3-86064-900-0
  • Ferdinand Fellmann. Phänomenologie zur Einführung. - Junius: Hamburg, 2006. ISBN 3-88506-616-5
  • Hans Köchler. Die Subjekt-Objekt-Dialektik in der transzendentalen Phänomenologie. Das Seinsproblem zwischen Idealismus und Realismus. - Anton Hain: Meisenheim a.G., 1974. ISBN 3-445-01125-7
  • Christian Möckel. Einführung in die transzendentale Phänomenologie. - Fink: München, 1998. ISBN 3-8252-2007-9
  • Edmund Husserl und die phänomenologische Bewegung. Zeugnisse in Text und Bild. / Hans Rainer Sepp (Hrsg.) - Alber: Freiburg, München, 1988, ISBN 3-495-47636-9
  • Wörterbuch der phänomenologischen Begriffe. / Helmuth Vetter (Hrsg.) - Meiner: Hamburg, 2005. ISBN 3-7873-1689-2

  • Шпигельберг Г. Феноменологическое движение. - Москва, 2003

Resursi internetā par šo tēmu