Atšķirības starp "Ferzeni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Baron_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | [[Attēls:Baron_Fersen_Wappen.png|right|thumb|200px|baroni]] | ||
| − | baroni un grāfi '''Ferzeni''' (vc. ''Baron Fersen'', kr. ''бароны Ферзены'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (''Lorenz von Fersen'') ieradās [[Livonija|Livonijā]], aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]] (kopš 1719. gada - [[Grāfs|grāfi]]). 1795. gadā par [[Kostjuško sacelšanās]] apspiešanu [[ģenerālporučiks]] Johans fon Ferzens tika iecelts par Krievijas | + | baroni un grāfi '''Ferzeni''' (vc. ''Baron Fersen'', kr. ''бароны Ферзены'') - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (''Lorenz von Fersen'') ieradās [[Livonija|Livonijā]], aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas [[Brīvkungs|brīvkungiem]] (kopš 1719. gada - [[Grāfs|grāfi]]). 1795. gadā par [[Kostjuško sacelšanās]] apspiešanu [[ģenerālporučiks]] Johans fon Ferzens tika iecelts par Krievijas impērijas [[Grāfs|grāfu]]. Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Igaunijas bruņniecības maršals Hanss fon Ferzens (''Hans von Fersen'', 1617.–1624.), Igaunijas bruņniecības maršals Heinrihs fon Ferzens (''Hans Heinrich von Fersen'', 1720.–1723.); Zviedrijas feldmaršals Fabians fon Ferzens (''Fabian von Fersen'', 1626.-1677.); Zviedrijas feldmaršals Otto fon Ferzens (''Otto Wilhelm von Fersen'', 1623.-1703.); Zviedrijas ģenerālis Hanss fon Ferzens (''Hans Reinhold Fersen'', 1683.-1726.); Francijas karaļa Luija XVI draugs, Marijas Antuanetes favorīts un glābšanas organizētājs, Zviedrijas brīvkungs Aksels fon Ferzens (''Hans Axel von Fersen'', 1755.-1810.), Krievijas ģenerālmajors grāfs Johans fon Ferzens (''Иван Евстафьевич Ферзен'', 1739.-1800.); Krievijas kara flotes viceadmirālis Vilhelms fon Ferzens (''Wilhelm fon Fersen'', kr. ''барон Василий (Вильям) Николаевич Ферзен'', 1858.-1937.). |
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (''Adsel-Scwartzhof''), Vecsalacas, Pāles u.c. [[muiža]]s; Mūsdienu Igaunijas teritorijā: Abja, Olustveres (''Ollustfer''), Saadjärve, Raikkilas (''Rayküll''), Alaveres (''Allafer''), Rasikas (''Rasik''), Kambi, Emumäe, Inglistes (''Haehl''), Morastes (''Fersenau''), Saues (''Friedrichshof'') , Harmi, Jõelähtme, Jenedas (''Jendel''), Juras (''Joerden''), Kirnas (''Kirna''), Maardu, Mahtras (''Machtershof''), Laupas (''Laupa''), Kurna, Mejas (''Mexhof''), Nõmmküla, Paunküla, Putkaste, Põlli, Russalu, Sipa, Tohisoo, Valklas (''Wallküll''), Võnnu, Vodjas (''Wodja'') un Maidla muižas. | Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (''Adsel-Scwartzhof''), Vecsalacas, Pāles u.c. [[muiža]]s; Mūsdienu Igaunijas teritorijā: Abja, Olustveres (''Ollustfer''), Saadjärve, Raikkilas (''Rayküll''), Alaveres (''Allafer''), Rasikas (''Rasik''), Kambi, Emumäe, Inglistes (''Haehl''), Morastes (''Fersenau''), Saues (''Friedrichshof'') , Harmi, Jõelähtme, Jenedas (''Jendel''), Juras (''Joerden''), Kirnas (''Kirna''), Maardu, Mahtras (''Machtershof''), Laupas (''Laupa''), Kurna, Mejas (''Mexhof''), Nõmmküla, Paunküla, Putkaste, Põlli, Russalu, Sipa, Tohisoo, Valklas (''Wallküll''), Võnnu, Vodjas (''Wodja'') un Maidla muižas. | ||
Versija, kas saglabāta 2014. gada 15. janvāris, plkst. 15.35
baroni un grāfi Ferzeni (vc. Baron Fersen, kr. бароны Ферзены) - vācu izcelsmes bruņniecības dzimta Vācijā, Zviedrijā, Itālijā un Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Iekškrievijā. Ap 1535. Lorencs fon Ferzens (Lorenz von Fersen) ieradās Livonijā, aizsākot Baltijas atzaru (ap 1600. gadu no Igaunijas atdalījās Ferzenu Zviedrijas atzars). 1674. gadā Ferzeni kļuva par Zviedrijas brīvkungiem (kopš 1719. gada - grāfi). 1795. gadā par Kostjuško sacelšanās apspiešanu ģenerālporučiks Johans fon Ferzens tika iecelts par Krievijas impērijas grāfu. Vidzemes Ferzeni neizcēlās ar turību, taču tiek laikabiedru pieminēti kā ļoti izglītota, ekstravaganta un kultūras bagāta dzimta (slavena arī ar izsmalcinātāko un plašāko mākslas darbu kolekciju Baltijā). No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem pieminami: Igaunijas bruņniecības maršals Hanss fon Ferzens (Hans von Fersen, 1617.–1624.), Igaunijas bruņniecības maršals Heinrihs fon Ferzens (Hans Heinrich von Fersen, 1720.–1723.); Zviedrijas feldmaršals Fabians fon Ferzens (Fabian von Fersen, 1626.-1677.); Zviedrijas feldmaršals Otto fon Ferzens (Otto Wilhelm von Fersen, 1623.-1703.); Zviedrijas ģenerālis Hanss fon Ferzens (Hans Reinhold Fersen, 1683.-1726.); Francijas karaļa Luija XVI draugs, Marijas Antuanetes favorīts un glābšanas organizētājs, Zviedrijas brīvkungs Aksels fon Ferzens (Hans Axel von Fersen, 1755.-1810.), Krievijas ģenerālmajors grāfs Johans fon Ferzens (Иван Евстафьевич Ферзен, 1739.-1800.); Krievijas kara flotes viceadmirālis Vilhelms fon Ferzens (Wilhelm fon Fersen, kr. барон Василий (Вильям) Николаевич Ферзен, 1858.-1937.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Zvārtavas (Adsel-Scwartzhof), Vecsalacas, Pāles u.c. muižas; Mūsdienu Igaunijas teritorijā: Abja, Olustveres (Ollustfer), Saadjärve, Raikkilas (Rayküll), Alaveres (Allafer), Rasikas (Rasik), Kambi, Emumäe, Inglistes (Haehl), Morastes (Fersenau), Saues (Friedrichshof) , Harmi, Jõelähtme, Jenedas (Jendel), Juras (Joerden), Kirnas (Kirna), Maardu, Mahtras (Machtershof), Laupas (Laupa), Kurna, Mejas (Mexhof), Nõmmküla, Paunküla, Putkaste, Põlli, Russalu, Sipa, Tohisoo, Valklas (Wallküll), Võnnu, Vodjas (Wodja) un Maidla muižas.
