Atšķirības starp "Fideikomiss" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Fideikomiss''' (no lat. ''fides'' - "uzcicība" + ''committo'' - "uzdodu"; lat. ''fideicomissum'') - atkarībā no konteksta:
 
'''Fideikomiss''' (no lat. ''fides'' - "uzcicība" + ''committo'' - "uzdodu"; lat. ''fideicomissum'') - atkarībā no konteksta:
 
* '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] neformāls blakus novēlējums (''fideicomissum''), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (''fides''). Skat. arī [[legāts]].
 
* '''1.''' [[Senā Roma|Senajā Romā]] neformāls blakus novēlējums (''fideicomissum''), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (''fides''). Skat. arī [[legāts]].
 +
* '''2.''' Ģermāņu tiesībās (skat. [[barbaru tiesības]]) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī [[majorāts]]).
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 13. jūnijs, plkst. 05.53

Fideikomiss (no lat. fides - "uzcicība" + committo - "uzdodu"; lat. fideicomissum) - atkarībā no konteksta:

  • 1. Senajā Romā neformāls blakus novēlējums (fideicomissum), ar ko mantojuma atstājējs uzliek imantiniekam par pienākumu izdot no mantojuma kādu atsevišķu lietu vai vairākas lietas, vai naudas summu par labu kādai personai, ko mantojuma atstājējs atcerējās pēc testamenta sastādīšanas. Tas notika lūdzot, nevis pavēlot, un balstījās vienīgi uz uzticību (fides). Skat. arī legāts.
  • 2. Ģermāņu tiesībās (skat. barbaru tiesības) mantojuma atstājēja rīkojums, saskaņā ar kuru daļa mantojuma tiek uzskatīta par neatsavināmu (nepārdodamu, nedāvināmu, neieķīlājamu) un tai jāpaliek dzimtas valdījumā (skat. arī majorāts).

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 94., 218. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu