Atšķirības starp "Filistieši" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Filistieši''' (angl. ''philistines'', vāc. ''Philister'', fr. ''philistins'', kr. ''филистимляне'') - viena no [[Hellāda|hellēņu]] izcelsmes t.s. ''[[Jūras tautas|jūras tautām]]'', kas apdzīvoja Vidusjūras dienvidaustrumu piekrasti, t.s. [[Palestīna]]s dienvidaustrumu daļu laikā no XIII gs. līdz 604. g.p.m.ē. Piecu filistiešu [[Polisa|polisu]] - [[Aškelona]]s, [[Ašdoda]]s, [[Gata]]s, [[Gaza]]s un [[Ekrona]]s, - teritorija aizņēma piekrastes joslu no mūsdienu Telavivas līdz mūsdienu Ēģiptes robežai. | + | '''Filistieši''' (angl. ''philistines'', vāc. ''Philister'', fr. ''philistins'', kr. ''филистимляне'') - viena no [[Hellāda|hellēņu]] izcelsmes t.s. ''[[Jūras tautas|jūras tautām]]'', kas apdzīvoja Vidusjūras dienvidaustrumu piekrasti, t.s. [[Palestīna]]s dienvidaustrumu daļu laikā no XIII gs. līdz 604. g.p.m.ē. Piecu filistiešu [[Polisa|polisu]] - [[Aškelona]]s, [[Ašdoda]]s, [[Gata]]s, [[Gaza]]s un [[Ekrona]]s, - teritorija aizņēma piekrastes joslu no mūsdienu Telavivas līdz mūsdienu Ēģiptes robežai. Tehnoloģiski attīstītākā reģiona kultūra ap 1000. g.p.m.ē. Katru polisu pārvaldīja ''serens'', kura varu ievērojami ierobežoja ''vecajo sapulce''. Sākoties [[Izraēlas valsts]] ekspansijai reģionā, praktiski vienīgā [[Pilsētvalsts|pilsētvalstu]] grupa, kas ilgstoši pretojoties senebreju invāzijai, saglabāja suverenitāti. Pēc tam pastāvēja reģionu iekarojušo lielvalstu [[Vasaļvalsts|vasaļvalstu]] statusā, līdz 604. g.p.m.ē. [[Babilonija]]s karaspēks atkaroja ēģiptiešu pusē pārgājušo filistiešu teritoriju un lielāko daļu iedzīvotāju deportēja uz [[Mezopotāmija|Mezopotāmiju]]. |
| + | |||
| + | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://www.eleven.co.il/article/14278 | ||
[[Kategorija:Tautas, ciltis]] | [[Kategorija:Tautas, ciltis]] | ||
Versija, kas saglabāta 2008. gada 2. decembris, plkst. 16.43
Filistieši (angl. philistines, vāc. Philister, fr. philistins, kr. филистимляне) - viena no hellēņu izcelsmes t.s. jūras tautām, kas apdzīvoja Vidusjūras dienvidaustrumu piekrasti, t.s. Palestīnas dienvidaustrumu daļu laikā no XIII gs. līdz 604. g.p.m.ē. Piecu filistiešu polisu - Aškelonas, Ašdodas, Gatas, Gazas un Ekronas, - teritorija aizņēma piekrastes joslu no mūsdienu Telavivas līdz mūsdienu Ēģiptes robežai. Tehnoloģiski attīstītākā reģiona kultūra ap 1000. g.p.m.ē. Katru polisu pārvaldīja serens, kura varu ievērojami ierobežoja vecajo sapulce. Sākoties Izraēlas valsts ekspansijai reģionā, praktiski vienīgā pilsētvalstu grupa, kas ilgstoši pretojoties senebreju invāzijai, saglabāja suverenitāti. Pēc tam pastāvēja reģionu iekarojušo lielvalstu vasaļvalstu statusā, līdz 604. g.p.m.ē. Babilonijas karaspēks atkaroja ēģiptiešu pusē pārgājušo filistiešu teritoriju un lielāko daļu iedzīvotāju deportēja uz Mezopotāmiju.
