Atšķirības starp "Firkss Vilhelms Fridrihs Karls fon" versijām
m |
m |
||
| (2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas) | |||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | [[brīvkungs]] '''Vilhelms Frīdrihs Karls fon Firkss''' (''Wilhelm Friedrich Karl von Fircks'', 1870.–1933.) - ģeologs, politisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Latvijas Republikā. | + | [[Attēls:Fircks_Wappen.png|right|thumb|200px|]] |
| + | [[brīvkungs]] '''Vilhelms Frīdrihs Karls fon Firkss''' (''Wilhelm Friedrich Karl von Fircks'', 1870.–1933.) literatūrā biežāk lieto '''Vilhelms fon Firkss''' - ģeologs, politisks darbinieks [[Krievijas impērija]]s [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]] un Latvijas Republikā. | ||
| − | Dzimis 1870. gada 14. augustā Retingenas (''Rettingen'') muižā, Kauņas [[Apriņķis|apriņķī]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Pamatizglītību guvis mājās, pēc tam Jelgavas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1891. gadā. 1891-1892 . gados dienēja armijā, Narvā. Studējis kalnu inženierzinātnes Freiburgā (1892.–1897.), ieguvis kalnu inženiera diplomu (1896.), kā ģeologs un mineralogs piedalījies zinātniskajā ekspedīcijā uz Irangi vācu Austrumāfrikā (1896.). 1897.-1898. gados studēja aspirantūrā Freiburgas universitātē. Svina un sudraba raktuvju direktors Serbijā (1898.–1901.), akmeņogļu raktuvju vadītājs Spānijā (1901.-1903.), ''Urālu platīna un zelta raktuvju'' kompānijas ģenerāldirektors (1903.–1917.). Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|revolūcijas]] atgriezās savā muižā Vārvē, Kurzemē. Vācbaltu nacionālās komitejas un [[ | + | Dzimis 1870. gada 14. augustā Retingenas (''Rettingen'') muižā, Kauņas [[Apriņķis|apriņķī]], [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]]. Pamatizglītību guvis mājās, pēc tam Jelgavas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1891. gadā. 1891-1892 . gados dienēja armijā, Narvā. Studējis kalnu inženierzinātnes Freiburgā (1892.–1897.), ieguvis kalnu inženiera diplomu (1896.), kā ģeologs un mineralogs piedalījies zinātniskajā ekspedīcijā uz Irangi vācu Austrumāfrikā (1896.). 1897.-1898. gados studēja aspirantūrā Freiburgas universitātē. Svina un sudraba raktuvju direktors Serbijā (1898.–1901.), akmeņogļu raktuvju vadītājs Spānijā (1901.-1903.), ''Urālu platīna un zelta raktuvju'' kompānijas ģenerāldirektors (1903.–1917.). Pēc [[Februāra revolūcija Krievijā|revolūcijas]] atgriezās savā muižā Vārvē, Kurzemē. Vācbaltu nacionālās komitejas un [[Baltvācu tautas partija]]s (''Deutsch-Baltische Volkspartei'') priekšsēdētājs (kopš 1919.), Latvijas Republikas I–IV Saeimas deputāts (1920.–1933.). Kopš 1929. gada Baltvācu lauksaimnieku biedrības priekšsēdētājs. Miris Rīgā, 1933. gada 10. decembrī. |
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 22. augusts, plkst. 12.49
brīvkungs Vilhelms Frīdrihs Karls fon Firkss (Wilhelm Friedrich Karl von Fircks, 1870.–1933.) literatūrā biežāk lieto Vilhelms fon Firkss - ģeologs, politisks darbinieks Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Latvijas Republikā.
Dzimis 1870. gada 14. augustā Retingenas (Rettingen) muižā, Kauņas apriņķī, Krievijas impērijā. Pamatizglītību guvis mājās, pēc tam Jelgavas ģimnāzijā, kuru absolvēja 1891. gadā. 1891-1892 . gados dienēja armijā, Narvā. Studējis kalnu inženierzinātnes Freiburgā (1892.–1897.), ieguvis kalnu inženiera diplomu (1896.), kā ģeologs un mineralogs piedalījies zinātniskajā ekspedīcijā uz Irangi vācu Austrumāfrikā (1896.). 1897.-1898. gados studēja aspirantūrā Freiburgas universitātē. Svina un sudraba raktuvju direktors Serbijā (1898.–1901.), akmeņogļu raktuvju vadītājs Spānijā (1901.-1903.), Urālu platīna un zelta raktuvju kompānijas ģenerāldirektors (1903.–1917.). Pēc revolūcijas atgriezās savā muižā Vārvē, Kurzemē. Vācbaltu nacionālās komitejas un Baltvācu tautas partijas (Deutsch-Baltische Volkspartei) priekšsēdētājs (kopš 1919.), Latvijas Republikas I–IV Saeimas deputāts (1920.–1933.). Kopš 1929. gada Baltvācu lauksaimnieku biedrības priekšsēdētājs. Miris Rīgā, 1933. gada 10. decembrī.
Literatūra par šo tēmu
- Deutschbaltisches biographisches Lexikon, 1710-1960. - Köln/Wien, 1970
- Andrzej Topij. Mniejszość niemiecka na Łotwie i w Estonii 1918-1939/41. - Bydgoszcz, 1998
