Apskatīt Fogts izejas kodu

'''Fogts''' (vc. ''Vögt'', angl. ''bailiff'', fr. ''bailli'', pol. ''wójt'', kr. ''фогт''; no viduslat. ''vocatus'', no lat. ''advocatus'' - "pieaicinātais palīgs") latviešu vēstures literatūrā dažkārt '''soģis''' – amatpersona, augstākās varas nesēja pārstāvis tiesas spriešanai. Plašākā nozīmē "vietnieks, pārvaldnieks", taču amata pienākumi visbiežāk saistīti ar tiesvedību, uzraudzību un nodokļu iekasēšanu.

[[Karolingu dinastija]]s laikā Franku valstī ierēdnis - [[Bejī|bejī]], - [[Karalis|karaļa]] [[Imunitāte|imunitātēs]], kuru vācu zemēs sāka dēvēt par "fogtu". Tā kā ne laicīgās, ne [[Baznīca]]s imunitātes nebija karaliskā tiesneša, [[Grāfs|grāfa]] jurisdikcijā, ''fogts'' kā imunitātes ([[Bīskaps|bīskapa]], [[Abats|abata]] vai laicīgā [[Senjors|senjora]]) pārstāvis attiecīgajā teritorijā ieguva ne tikai administratīvo, bet arī tiesu varu, kļūstot arī par tiesnesi (laicīgajās imunitātēs retāk, jo tur parasti [[senjors]] pats uzņēmās augstākās tiesas funkcijas). Senjors par ''fogtu'' iecēla kandidātu, kuru pirms tam jau bija akceptējis grāfs, tautas sapulces priekšā (patvaļīga ''fogta'' iecelšana bija izņēmums, kas īpaši atrunāts privilēģiju diplomos). Šāda bija sākotnējā ''fogta'' statusa un pienākumu forma, taču tā tiesības un vara bija cieši atkarīgas no viņa [[Sizerens|sizerena]] tiesībām un varas - pieaugot tām, pieauga arī ''fogta'' vara.  Vājinoties karaļu varai un palielinoties varas sadrumstalotībai, daudzas karaliskās varas prerogatīvas pārņēma [[bruņniecība|bruņniecība]]s un [[garīdzniecība]]s hierarhi. Attiecīgi mainījās arī ''fogtu'' statuss, tiesības un vara, tāpēc jēdziena saturs dažādās vietās un laikos bija visai dažāds. [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]] tas bija augstākais karaļa tiesnesis imunitātes robežās (zemes un pirmās instances karaļa tiesā bija citas amatpersonas). Savukārt itāļu zemēs tas bija visai zema ranga ierēdnis, kāda Baznīcas īpašuma pārvaldnieks un pirmās instances tiesnesis. Vācu zemēs ''fogts'' bija vai nu augstākais tiesnesis (ja bija arī grāfs vai zemāka ranga dižciltis un tajā pašā laikā arī [[Bīskaps|bīskapa]] [[vasalis]]), vai arī otrā līmeņa tiesnesis, iecelts no senjora [[Ministerials|ministerialu]] vidus. Sākot ar 12. gs. ''fogtu'' varu sāka ierobežot ar privilēģijām, kas atbrīvoja daudzas Baznīcas zemes no to jurisdikcijas (piemēram, šāda privilēģija bija [[Cisterciešu ordenis|cisterciešu]] ordenim). 

Liela vara ''fogtam'' - laicīgam ierēdnim ar tiesu, administratīvo un fiskālo varu, - bija Baznīcas zemēs ([[Mūku bruņinieku ordeņi|mūku bruņinieku ordeņa]] vai [[bīskapija]]s novadā), kur tam (dažkārt dēvētam par "Baznīcas fogtu" - vāc. ''Kirchenvögt'') laika gaitā radās virkne papildus funkciju: tie pārstāvēja savu bīskapu tiesās (ieskaitot arī [[divkauja]]s), kā arī nodevu iekasēšana un, attiecīgi, vasaļu un to zemnieku pārraudzīšana [[Fogteja|fogtejā]] - ''fogta'' jurisdikcijas apgabalā. ''Fogta'' amats tam ļāva operēt ar ievērojamiem finanšu un militāriem resursiem, kas to padarīja par ļoti ietekmīgu amatpersonu. Kopš 11. gs. daudzās Baznīcas zemēs par ''fogtiem'' kļuva grāfi, [[Hercogs|hercogi]] un pat karaļi, daudzviet padarot šo amatu par mantojamu [[Lēnis|lēni]]. Visai bieži tiešie amata pienākumi tika uzticēti ''fogtu'' vietniekiem - ''subfogtiem'' vai ''vicefogtiem'' (viduslat. ''subadvocatus, viceadvocatus''), - pašiem kļūstot par ''virsfogtiem'' (viduslat. ''archiadvocatus primus, summus advocatus'').

* [[Svētā Romas impērija|Sv. Romas impērijā]] no paražas uz [[Monarhs|monarha]] domēnu (kas bija ārpus kopējās tiesu sistēmas) nosūtīt īpašu tiesnesi, radās ''impērijas fogta'' amats, bet to jurisdikcijā esošās teritorijas sāka dēvēt par "impērijas fogtejām" (vāc. ''Reichsvogtei''), kuras pēc pilsētu autonomijas nostiprināšanās sāka iedalīt "pilsētu fogtijās" un "zemes fogrijās" (vāc. ''Stadt- und Landsvogteien''). Atkarībā no konkrētās vietas un pienākumiem, ''fogtus'' iedalīja sīkāk, un literatūrā sastopam visai plašu to apzīmējumu klāstu, piemēram: '"baznīcas fogts" (vāc. ''Kirchenvögt''), "zemes fogts" (vāc. ''Landvögt, Landeshauptmann''), "pils fogts" (vāc. ''Schlossvögt'' - [[kastelāns]]), "ieroču fogts" (vāc. ''Armenvogt'' - policejisko funkciju veicējs) "sargfogts'" (vāc. ''Schutzvögt''), "ostas fogts" (vāc. ''Deichvögt''), "jūras fogts'" (vāc. ''Strandvögt''), "Alpu fogts'" (vāc. ''Alpvögt'') u.c. Liela ietekme pilsētās bija [[Pilsētas fogts|pilsētu fogtiem]] pirms tās ieguva pašpārvaldes tiesības - pilsētas fogts gan komandēja [[Cunfte|cunftu]] bruņotās vienības pilsētas aizsardzībā, gan bija augstākais tiesnesis. Viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā ''fogta'' amatu izspieda pilsētu [[fogta tiesa]]s. 
* [[Livonija|Livonijā]] - amatpersona ar tiesneša, administratīvas, saimnieciskas un pat militāras varas funkcijām. Bīskapijās (''Stift'') to dēvēja par bīskapsoģi (''Stiftsvögt'').  ''Fogti'' bija pilnvaroti tiesāt visus iedzīvotājus. Zemes ''fogti'' īstenoja laicīgo tiesu ārpus pilsētām. Nevāciešus tiesāja, balstoties uz zemnieku tiesībām un vietējām paražām, pieaicinot piesēdētājus no zemnieku vidus. Pilsētu ''fogti'' saskaņā ar pilsētu statūtiem bija tiesneši, bet vēlāk to varu ierobežoja [[rāte]], kļūstot par augstāko tiesas instanci. XVI gs. [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] valdījumos bija 11 fogtejas - Ordeņa ''fogti'' tāpat kā [[Komturs|komturi]], bija piļu komandanti ar identiskiem pienākumiem un tiesībām - atšķirrība, ka ''fogti'' bija otršķirīgāku nocietinājumu vai teritoriju pārvaldnieki. Vidzemē XVII-XVIII gs. bija [[Apriņķis|apriņķu]] ''fogti'' ar administratīvām tiesas un policijas funkcijām. To pienākums bija uzraudzīt iedzīvotājus.

Skat. arī [[kompans]]

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 98., 113. lpp.
----
* Johannes Schneider, Das deutsche Vogteiwesen und sein Einfluß auf das mittelalterliche Latein. // Sitzungsberichte der Deutschen Akademie der Wissenschaften zu Berlin. Klasse für Sprachen, Literatur und Kunst. Jg. 1964, Nr. 1.
* Thomas Simon, Grundherrschaft und Vogtei. Eine Strukturanalyse spätmittelalterlicher und frühneuzeitlicher Herrschaftsbildung. - Frankfurt am Main, 1995
----
* Arnold, Benjamin. Princes and Territories in Medieval Germany. - Cambridge University Press: Cambridge, 1991

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/008.htm Klišāns V. Livonija XIII-XVI gs.]
* [http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2014_files/V_Stikane_%20Fogtu%20statuss_LVIZ_%202014_1%20%2890%29.pdf Vija Stikāne. Fogtu statuss Rīgas bīskapijā un arhibīskapijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 2014., Nr.1(90), 68.–108. lpp.]
----
* [http://www.hls-dhs-dss.ch/textes/d/D26435.php Landvogt (Obervogt, Vogt) - Historisches Lexikon der Schweiz]
* [http://u0028844496.user.hosting-agency.de/malexwiki/index.php/Vogt Vogt - Kleine Mittelalter Lexikon]
* [http://u0028844496.user.hosting-agency.de/malexwiki/index.php/Kirchenvogt Kirchenvogt - Kleine Mittelalter Lexikon]
* [http://u0028844496.user.hosting-agency.de/malexwiki/index.php/Kastvogt Kastvogt - Kleine Mittelalter Lexikon]
* [http://mdz1.bib-bvb.de/cocoon/bayern/zblg/seite/zblg23_0207 Hanns Hubert. Hofmann, Freibauern, Freidörfer, Schutz und Schirm im Fürstentum Ansbach. Studien zur Genesis der Staatlichkeit in Franken vom 15. bis 18. Jahrhundert. // Zeitschrift für bayerische Landesgeschichte. Jg. 23 (1960), S.195-327]
----
* [http://www1.uni-hamburg.de/Landesforschung/Literatur/Entwicklung1.htm Jürgen Sarnowsky. Der Deutsche Orden - Entwicklung und Strukturen im Mittelalter]
----
* [http://www.catholic.ru/modules.php?name=Encyclopedia&op=content&tid=684 Тевтонский орден - Католическая энциклопедия]
* [http://dic.academic.ru/dic.nsf/biograf/5970 Фогт - Словари и энциклопедии на Академике]
* [http://www.brocgaus.ru/text/105/491.htm Фогт - Энциклопедия Брокгауза Ф.А. и Ефрона И.А. (1890 - 1916гг.)]

[[Kategorija:Tituli un amati]]