Franku valsts

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 1. oktobris, plkst. 13.19, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Imperium Francorum
Charlemagne denier Mayence 812 814.png
pastāv: ~450.-843.(924.) g.
galvaspilsēta:
  • Parīze
  • Āhena
karaļi:
Frankenreich 768-811.jpg
Partage de l'Empire carolingien au Traité de Verdun en 843.JPG

Franku karaliste, vēlāk Franku impērija (fr. Empire carolingien, angl. Carolingian Empire, vāc. Fränkisches Reich, kr. Франкское государство) - valsts Rietumeiropā 486.-843. gados. To izveidoja saliešu franku ciltis, kas Hlodviga I (vald. 481.-511.) vadībā iekaroja Galliju (486.), sakāva vestgotus (507.). Tad vadonības sabiedrības institūtu vietā izveidojās pirmās valsts institūcijas, kurā pār tautas sapulci sāka dominēt karalis un tā grāfi. VI-VII gs. norisa feodalisma sistēmas veidošanās process, bet reālo militāro un tiesu varu ieguva majordomi. Hlodviga dēli pakļāva Burgundiju (532.-534.), Provansu (537.), Bavāriju (535.) un daļu Tīringenes (531.). Mirstot, Hlodvigs I franku karalisti bija sadalījis starp četriem saviem dēliem, kas aizsāka gandrīz divus gadsimtus ilgu karu par varu periodu starp dažādiem Merovingu dzimtas atzariem, kad valsts tika atkal apvienota, te no jauna sadalīta. Šo cīņu rezultātā ne tikai pakāpeniski izplēnēja franku varenība, ap 600. gadu tika sagrautas arī vērtīgākās romiešu laika valsts organizācijas atribūtu pēdējās paliekas - nodokļu sistēma, starptautiskā tirdzniecība, tika izpostītas pilsētas un to galvenais labklājības pamats - specializētas manufaktūras. Sabrukusi bija arī naudas sistēma - monētu kalšana un to apgrozības kontrole. Šajā laikā Eiropā samazinājās arī iedzīvotāju skaits, saruka lauksaimniecība. Valsts atguvās un nostiprinājās Karolingu dinastijas laikā. Lielāko varenību franku valsts sasniedza Kārļa Lielā valdīšanas laikā (768.-814.), izveidojot t.s. Karolingu impēriju (dēvētu arī par "Franku impēriju" vai "Rietumu impēriju"), kad tajā ietilpa praktiski visa Rietumeiropa un daļa Centrāleiropas. Atbilstoši 843. gada Verdenas līgumam, Kārļa Lielā dēls Ludvigs Svētais sadalīja mantojumu ar saviem trim dēliem, kā rezultātā impērija sašķēlās Rietumfranku valstī, Austrumfranku valstī (kuras iedzīvotājus devēja par "teitoņiem" un valsti ar laiku sāka dēvēt par Vācijas karalisti) un Vidusfranku valstī (Vidusfranku valsts visai drīz sašķēlās Provansā, Lotringā un Itālijā[1]). Pēc Berengara nāves 924. gadā imperatorus pārstāja vēlēt un impērija pārstāja eksistēt arī de iure.

Atsauces un paskaidrojumi

  1. Jēdziens "Itālija" pirmo reizi avotos parādās 1180. gadā, kad tā sāk apzīmēt Ziemeļitālijas pilsētrepublikas kopā.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 51. lpp.

  • Frankland. the Franks and the world of the early middle ages. / Paul Fouracre (Ed.) - Manchester University Press: Manchester, 2008, ISBN 978-0-7190-7669-5
  • Ian N. Wood. The Merovingian Kingdoms, 450–751. - Longman: London, 2000, ISBN 0-582-49372-2
  • Rosamond McKitterick. Charlemagne: The Formation of a European Identity. - Cambridge University Press, 2008, ISBN 9780521886727
  • Joanna Story. Charlemagne: Empire and Society. - Manchester University Press, 2005, ISBN 9780719070891
  • Eric Joseph Goldberg. Struggle for Empire: Kingship and Conflict Under Louis the German, 817-876. - Cornell University Press, 2006, ISBN 9780801438905
  • Simon MacLean. Kingship and Politics in the Late Ninth Century: Charles the Fat and the End of the Carolingian Empire. - Cambridge University Press, 2003, ISBN 9780521819459

  • Reinhard Schneider. Das Frankenreich. - Oldenbourg: München, 2001
  • Michael Borgolte. Die Grafen Alemanniens in merowingischer und karolingischer Zeit. Eine Prosopographie. - Thorbecke: Sigmaringen, 1986, ISBN 3-7995-7351-8
  • Eugen Ewig. Die Merowinger und das Frankenreich. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006, ISBN 3-17-019473-9
  • Eugen Ewig. Spätantikes und fränkisches Gallien. Gesammelte Schriften. 2 Bde. - Artemis: München, Zürich, 1976–1979, ISBN 3-7608-4652-1
  • Franz Irsigler. Untersuchungen zur Geschichte des frühfränkischen Adels. - Röhrscheid: Bonn, 1981, ISBN 3-7928-0420-4
  • Patrick J. Geary. Die Merowinger. Europa vor Karl dem Großen. - Beck: München, 2004, ISBN 3-406-49426-9
  • Rudolf Schieffer. Die Karolinger. - Kohlhammer: Stuttgart, 2006, ISBN 3-17-019099-7
  • Dieter Hägermann. Karl der Große, Herrscher des Abendlandes. - Propyläen-Verlag: Berlin, 2000; List: München, 2003, ISBN 3-548-60275-4

  • Тейс Л. Наследие Каролингов IX-X века. / Перевод с французского Т. А. Чесноковой. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 2, 272 с. ISBN 5-86507-043-6
  • Лебек С. Происхождение франков. V-IX века. / Перевод В. Павлова. - Скарабей: Москва, 1993, Т. 1, 352 с. ISBN 5-86507-001-0
  • Григорий Турский. История франков (Historia Francorum). - Наука: Москва, 1987, 464 с.
  • Большие Лоршские анналы. // Хрестоматия по истории средних веков. Том 1. Раннее средневековье. - Издательство Социально-экономической литературы: Москва, 1961
  • Анналы королевства франков (фрагменты). // Свод древнейших письменных известий о славянах. Том II (VII-IX в.в.). - Восточная литература РАН: Москва, 1995, С. 464-479, - 592 с. ISBN 5-02-017809-8

Resursi internetā par šo tēmu