Atšķirības starp "Galera" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Galley.jpg‎|right|thumb|300px|1487.]]
 
[[Attēls:Galley.jpg‎|right|thumb|300px|1487.]]
'''Galera''' (an. ''galley'', vc. ''Galeere'', fr. ''Galère'', kr. ''галера'') - iekšējām jūrām piemērots [[airu kuģis]] ar vienu airu rindu un 2-3 mastiem Vidusjūras baseinā VII-XVIII gs.  Pamatā pārvietojās ar airu palīdzību, burām (visbiežāk taisnstūra, t.s. latīņu) pildot palīgfunkcijas tikai ceļavēja gadījumā. Kuģa garums vidēji bija līdz 60 m, platums - vidēji 7-8 m, iegrime ap 2m, 16-32 airi (līdz 15 m gari) katrā bortā. Airējot, varēja attīstīt ātrumu līdz 7 mezgliem. Apkalpe, ieskaitot karavīrus, līdz 450 cilvēku. Visbiežāk izmantotā taktika bija otra kuģa taranēšana un tad tā [[abordāža]].
+
'''Galera''' (an. ''galley'', vc. ''Galeere'', fr. ''Galère'', kr. ''галера'') - iekšējām jūrām piemērots [[airu kuģis]] ar vienu airu rindu un 2-3 mastiem Vidusjūras baseinā VII-XVIII gs.  Pamatā pārvietojās ar airu palīdzību, burām (visbiežāk taisnstūra, t.s. latīņu) pildot palīgfunkcijas tikai ceļavēja gadījumā. Kuģa garums vidēji bija līdz 60 m, platums - vidēji 7-8 m, iegrime ap 2m, 16-32 airi (līdz 15 m gari) katrā bortā. Airējot, bezvē∆ā varēja attīstīt ātrumu līdz 7 mezgliem. Apkalpe, ieskaitot karavīrus, līdz 450 cilvēku. Visbiežāk izmantotā taktika bija otra kuģa taranēšana un tad tā [[abordāža]].
  
 
Kā karakuģu tips parādījās Venēcijā VII gs. (acīmredzot, tālāk pilnveidojot romiešu [[Aktuarija|aktuariju]]) un bija virknes Vidusjūras baseina valstu kara flotes bruņojumā līdz XVIII gs. Atlantijas okeānā gandrīz netika izmantotas, jo tajā valdošais vēju un viļņu tips neatbilda kuģa konstrukcijai, savukārt vējiem daudz mazāk paklautajā Vidusjūrā, biežajos bezvēja apstākļos šāds karakuģis ar izcilām manevrētspējām bija visai efektīvs. Jaunajos laikos alogotos airētājus pamazām nomainīja kriminālnoziedznieki, kuriem ieslodzījuma vietā piespriestais sods bija važās sakaltiem airēt, tāpēc XVIII-XIX gs. literatūrā bieži sastopamais "nosūtīja uz galerām" nozīmē katorgu. Vēl XVIII gs. galeras izmantoja visā Rietumeiropas piekrastes kuģošanā, kā arī arī Baltijas jūrā, [[Krievijas impērija]]s, [[Dānijas karaliste]]s un [[Zviedrijas karaliste]]s kara flotē, un Krievijas flotē Azovas jūrā.
 
Kā karakuģu tips parādījās Venēcijā VII gs. (acīmredzot, tālāk pilnveidojot romiešu [[Aktuarija|aktuariju]]) un bija virknes Vidusjūras baseina valstu kara flotes bruņojumā līdz XVIII gs. Atlantijas okeānā gandrīz netika izmantotas, jo tajā valdošais vēju un viļņu tips neatbilda kuģa konstrukcijai, savukārt vējiem daudz mazāk paklautajā Vidusjūrā, biežajos bezvēja apstākļos šāds karakuģis ar izcilām manevrētspējām bija visai efektīvs. Jaunajos laikos alogotos airētājus pamazām nomainīja kriminālnoziedznieki, kuriem ieslodzījuma vietā piespriestais sods bija važās sakaltiem airēt, tāpēc XVIII-XIX gs. literatūrā bieži sastopamais "nosūtīja uz galerām" nozīmē katorgu. Vēl XVIII gs. galeras izmantoja visā Rietumeiropas piekrastes kuģošanā, kā arī arī Baltijas jūrā, [[Krievijas impērija]]s, [[Dānijas karaliste]]s un [[Zviedrijas karaliste]]s kara flotē, un Krievijas flotē Azovas jūrā.

Versija, kas saglabāta 2022. gada 15. februāris, plkst. 19.56

1487.

Galera (an. galley, vc. Galeere, fr. Galère, kr. галера) - iekšējām jūrām piemērots airu kuģis ar vienu airu rindu un 2-3 mastiem Vidusjūras baseinā VII-XVIII gs. Pamatā pārvietojās ar airu palīdzību, burām (visbiežāk taisnstūra, t.s. latīņu) pildot palīgfunkcijas tikai ceļavēja gadījumā. Kuģa garums vidēji bija līdz 60 m, platums - vidēji 7-8 m, iegrime ap 2m, 16-32 airi (līdz 15 m gari) katrā bortā. Airējot, bezvē∆ā varēja attīstīt ātrumu līdz 7 mezgliem. Apkalpe, ieskaitot karavīrus, līdz 450 cilvēku. Visbiežāk izmantotā taktika bija otra kuģa taranēšana un tad tā abordāža.

Kā karakuģu tips parādījās Venēcijā VII gs. (acīmredzot, tālāk pilnveidojot romiešu aktuariju) un bija virknes Vidusjūras baseina valstu kara flotes bruņojumā līdz XVIII gs. Atlantijas okeānā gandrīz netika izmantotas, jo tajā valdošais vēju un viļņu tips neatbilda kuģa konstrukcijai, savukārt vējiem daudz mazāk paklautajā Vidusjūrā, biežajos bezvēja apstākļos šāds karakuģis ar izcilām manevrētspējām bija visai efektīvs. Jaunajos laikos alogotos airētājus pamazām nomainīja kriminālnoziedznieki, kuriem ieslodzījuma vietā piespriestais sods bija važās sakaltiem airēt, tāpēc XVIII-XIX gs. literatūrā bieži sastopamais "nosūtīja uz galerām" nozīmē katorgu. Vēl XVIII gs. galeras izmantoja visā Rietumeiropas piekrastes kuģošanā, kā arī arī Baltijas jūrā, Krievijas impērijas, Dānijas karalistes un Zviedrijas karalistes kara flotē, un Krievijas flotē Azovas jūrā.

Literatūra par šo tēmu

  • Bamford, Paul W., Fighting ships and prisons : the Mediterranean Galleys of France in the Age of Louis XIV. - Cambridge University Press: London, 1974. ISBN 0-8166-0655-2
  • The Line of Battle: Sailing Warships 1650-1840. / Gardiner, Robert & Lavery, Brian (editors) - Conway Maritime Press: London, 1992. ISBN 0-85177-561-6
  • Casson, Lionel. Galley Slaves // Transactions and Proceedings of the American Philological Association, Vol. 97 (1966), pp. 35–44
  • Glete, Jan. Navies and nations: Warships, navies and state building in Europe and America, 1500-1860. - Almqvist & Wiksell International: Stockholm. 1993. ISBN 91-22-01565-5
  • Glete, Jan. Warfare at Sea, 1500-1650: Maritime Conflicts and the Transformation of Europe. - Routledge: London. 2000. ISBN 0-415-21455-6
  • Guilmartin, John Francis. Gunpowder and Galleys: Changing Technology and Mediterranean Warfare at Sea in the Sixteenth Century. - Cambridge University Press: London, 1974. ISBN 0-521-20272-8
  • Hutchinson, Gillian. Medieval Ships and Shipping. - Leicester University Press: London, 1997. ISBN 0-7185-0117-9
  • Lehmann L. Th., Galleys in the Netherlands. - Meulenhoff: Amsterdam, 1984. ISBN 90-290-1854-2
  • The Age of the Galley: Mediterranean Oared Vessels Since Pre-Classical Times. / Morrison, John S. and Gardiner, Robert (editors) - Conway Maritime: London, 1995. ISBN 0-85177-554-3
  • Mallett, Michael E. The Florentine Galleys in the Fifteenth Century. - Oxford, 1967
  • Hugh Bicheno. Crescent and Cross: The Battle of Lepanto 1571 - Phoenix Paperback: London, 2004, ISBN 1-84212-753-5
  • Southworth John Van Duyn. The Ancient Fleets: The Story of Naval Warfare Under Oars, 2600 B.C.–1597 A.D. - Twayne: New York, 1968

  • Edmond Paris, Lothar Eich, Ernest Henriot, Luise Langendorff. Die große Zeit der Galeeren und Galeassen. - Verlag Delius Klasing, 1973, ISBN 3-7688-0163-2
  • Jean Marteilhe. Galeerensträfling unter dem Sonnenkönig : Memoiren. - Beck: München, 1989

  • Марквардт К. Х. Рангоут, такелаж и паруса судов XVIII века - Судостроение: Ленинград, 1991. - 288 с. ISBN 5-7355-0131-3

Resursi internetā par šo tēmu