Apskatīt Goldfelda eskadrons izejas kodu

[[Attēls:Uniform, Kgl. Bayerisches 1. Schweres-Reiter-Regiment, Tafel 21, Paul Casberg.jpg|right|thumb|250px|]]
'''Kurzemes izlūku eskadrons''' (''Streifabteilung Kurland'') jeb [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzes (t.s. Baltijas landesvēra)]]  latviešu '''1. atsevišķās jātnieku nodaļas 2. eskadrons''' – [[kavalērija]]s vienība [[Latvijas Neatkarības karš|Neatkarības kara]] laikā. Saformēta Vācijā kā brīvprātīgo vienība - [[brīvkorpuss]], - [[Ritmeisters|ritmeistera]] Otto Goldfelda vadībā karam ar lieliniekiem Latvijā. Vienība - jātnieki un ložmetējnieku komanda (''Kavallerie- und Maschinengewehrzug'') - tika izvietota Liepājā, kur pildīja sardzes dienestu. Tā kā lielākā daļa eskadrona jātnieku bija bavārieši, saglabājot 1. Bavārijas kirasieru pulka (''Königlich Bayerisches 1. Schwere-Reiter-Regiment „Prinz Karl von Bayern“'') tradīcijas, uniformas atlokus apšuva ar dzeltenām apmalēm. 1919. gada 29. janvārī eskadrons tika iekļauts Malmedes bataljona barona Engelharta kavalērijas vienības (''Die Abteilung Engelhardt'') sastāvā. 
Komandieri:
* ritmeistars [[Goldfelds Otto|O.Goldfelds]] (12.1918.-13.03.1919.)
* ritmeistars [[Lēvings Aleksandrs|A.Lēvings]] (13.03.1919.-9.05.1919.)
* virsleitnants Rēls (''Rehl'', 10.05.1919.-15.05.1919.)
* ritmeistars A.Godkalns (15.05.1919.-05.08.1919.)

1919. gada 7. martā vienība - 70 jātnieki, vezumnieki un ložmetējnieku komanda, kopā 116 vīri - pēc komandiera Goldfelda (kuru gaidīja kara tiesa) rīkojuma dezertēja, un pievienojās [[Atsevišķais latviešu bataljons|Atsevišķajam latviešu bataljonam]]. 13. martā eskadrons nosūtīts atpakaļ uz Malmedes bataljonu, vēlāk pievienots [[Artuma-Hartmaņa jātnieku vienība|1. atsevišķajai latviešu jātnieku nodaļai]], kā tās 2. eskadrons. 

==== Literatūra par šo tēmu ====

* K.T. Jātnieku pulka 15. gada svētki. // Militārais apskats. 1934., Nr.7., 1197.-1198. lpp.
* Latvijas Brīvības cīņas 1918-1920. Enciklopēdija. - Preses nams: Rīga, 1999., 66. lpp. ISBN 9984-00-395-7
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas armijas sākums un viņas darbība līdz 1919. gada 8. oktobrim. – Rīga, 1927. (1932.)
* Peniķis Mārtiņš. Latvijas atbrīvošanas kaŗa vēsture. / Peniķis Mārtiņš – Rīga, 1938. (1961., 2005.)
* Aleksandrs Kalējs, Aleksandrs Plensners. Mūsu armija: tapšanā, valsts izcīnīšanā un tagadējos sasniegumos. – Golts un Jurjāns: Rīga, 1929. – 177 lpp.
* Plensners Aleksandrs. Latvijas atbrīvošanās. – Rīga, 1929.
* Radziņš Pēteris. Latvijas atbrīvošanas karš : 1918.-1920. – Rīga, 1921.(1990., 2005.)
* Vārpa Igors. Latviešu karavīrs zem sarkanbaltsarkanā karoga: No pirmajām pašaizsardzības rotām līdz vienotai Latvijas armijai. – Rīga, 2008.
* Lāčplēša gara mūžīgums : Latvju Varoņu gaitas : Brīvības cīņu chrestomatija. / red. Fr[icis] Virsaitis - Literatūra: Rīga, 1938. - 266 lpp.
* Bērziņš P. Latvijas brīvības cīņas 1918-1920. – Rīga, 1928.

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://www.historia.lv/alfabets/B/BA/balodis_janis/memo/dievtur.htm Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu]
* [http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1939/LatvijasKareivis1939-147.pdf 1. jātnieku pulka 20 gadi. // Latvijas kareivis. Nr.147., 05.07.1939., 2.-3. lpp.]
* [https://www.academia.edu/27463172/Latvijas_armijas_j%C4%81tnieku_vien%C4%ABbas_1919._1921._gad%C4%81._In_Latvijas_Kara_muzeja_gadagr%C4%81mata._V_s%C4%93j._R%C4%ABga_2004_67.-105._lpp Jēkabsons Ē. Latvijas armijas jātnieku vienības 1919.–1921. gadā. // Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V sēj. - Rīga, 2004, 67.-105. lpp.]

[[Kategorija:Latvijas Neatkarības karš]]
[[Kategorija:Latvijas zemessardze]]