Atšķirības starp "Gospodars" versijām

Versija, kas saglabāta 2021. gada 23. augusts, plkst. 12.32

Gospodars (no rum. hospodar - "valdnieks") - monarha tituls viduslaikos Moldāvijas un Valahijas kņazistēs (principātos), pēc ranga atbilstošs titulam "lielkņazs" jeb "princis". Kā suverēns valdnieks, gospodars kronējās, nēsāja kroni, bija pilntiesīgs un suverēns savas valsts monarhs. Pirmais šo titulu pieņēmis Moldāvijas valdnieks Pēteris I Mušats (rum. Petru I Muşat, lat. Petrus Waiwoda dei gratia dux Terre Moldavie, valdījis 1375-1391). Bez tam šo titulu lietoja arī tie Lietuvas lielkņazi un Polijas karaļi, kuri pretendēja uz Moldāvijas troni (piemēram, Lietuvas lielkņazistes statūtā Sigismunds III titulējas par "gospodaru", tā demonstrējot savas tiesības uz Moldāvijas principāta troni). Tituls lietots līdz 1881. gadam.

Rumāņu avotos dažkārt šo titulu aizvieto, vai lieto tam paralēli titulu Domn, vai Domnitar (arī Domnitor, no lat. Dominus - kungs).

Literatūra par šo tēmu

• Berza Mihai. "Haraciul Moldovei şi al Ţării Româneşti în sec. XV–XIX", in Studii şi Materiale de Istorie Medie, II, 1957
• Neagu Djuvara, Între Orient şi Occident. Ţările române la începutul epocii moderne, Humanitas, Bucharest, 1995
• Constantin C. Giurescu, Istoria Bucureştilor. Din cele mai vechi timpuri pînă în zilele noastre, Ed. Pentru Literatură, Bucharest, 1966
• Ştefan Ştefănescu, Istoria medie a României, Vol. I, Bucharest, 1991
• Gheorghe I. Brătianu, Sfatul domnesc şi Adunarea Stărilor în Principatele Române, Bucharest, 1995
• Georgescu Vlad. Istoria ideilor politice româneşti (1369-1878), Munich, 1987
• Latvijas tiesību avoti. II sēj. - Rīga: Juridiskā koledža, 2006., 131. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Господарь" в Большой Советской Энциклопедии