Atšķirības starp "Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve''' (viduslat. ''Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum'') - hronika, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas jeb Ziemeļeiropas kristīšanas vēsture | + | '''Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve''' (viduslat. ''Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum'') jeb '''Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture''' - hronika, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas jeb Ziemeļeiropas kristīšanas vēsture, ko sarakstījis [[Ādams no Brēmenes]]. Darbu veido četras grāmatas, kā arī arhibīskapam Liemaram veltīts ievads un epilogs dzejā. |
| − | |||
* Pirmā grāmata "Liber primus" - veltīta bīskapa Liemara (''archiepiscopo Hammaburgensi Liemaro A.'') dzīvei (1072.-1101.). | * Pirmā grāmata "Liber primus" - veltīta bīskapa Liemara (''archiepiscopo Hammaburgensi Liemaro A.'') dzīvei (1072.-1101.). | ||
* Otrā grāmata "Liber secundus" - veltīta bīskapa Adaldagusa (''archiepiscopo Hammaburgensi Adaldagus'') dzīvei (936.-988.). | * Otrā grāmata "Liber secundus" - veltīta bīskapa Adaldagusa (''archiepiscopo Hammaburgensi Adaldagus'') dzīvei (936.-988.). | ||
| 6. rindiņa: | 5. rindiņa: | ||
* Ceturtā grāmata "Descriptio insularum aquilonis" - Ziemeļeiropas ģeogrāfijas un tautu apraksts, domāts turpmāko misiju dalībniekiem. | * Ceturtā grāmata "Descriptio insularum aquilonis" - Ziemeļeiropas ģeogrāfijas un tautu apraksts, domāts turpmāko misiju dalībniekiem. | ||
| − | Spriežot pēc satura, autors labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (''Annales Fuldenses''), gan no [[Einhards|Einharda]] "Kārļa Lielā dzīves" (''Vita Karoli Magni''), gan [[Gregors no Tūras|Tūras Gregora]] "Franku vēstures" un [[Rimberts|Rimberta]] "Svētā Anskara dzīves" (''Vita sancti Anscarii''), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.<ref>Fragments no hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots. (Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937., 12. lpp.)</ref> Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta. Kā vēstures avots hronika ir tik vērtīga, ka tulkota praktiski visās Eiropas valodās. Par klasisku pamattulkojumu tiek uzskatīts vācu vēsturnieka Bernharda Šmaidlera (''Bernhard Schmeidler'') darbs. Šmaidlers izvirzīja hipotēzi, ka pastāvējušas 2 teksta redakcijas: vispirms radīta viena hronikas versija, bet pēc tam Ādams ķēries klāt tās papildinātajam variantam (kas izskaidro atšķirības hronikas norakstu versijās). Liela problēma ir manuskriptu [[sholija]]s - jautājums, kuras sholijas ir paša Ādama veiktas, bet kuras - pārrakstītāju? Bez tam tiek apšaubīta trešās grāmatas autorība, konkrēti, tās beigās esošais bīūskaba Adalberta dzīves apraksts. | + | Spriežot pēc satura, autors labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (''Annales Fuldenses''), gan no [[Einhards|Einharda]] "Kārļa Lielā dzīves" (''Vita Karoli Magni''), gan [[Gregors no Tūras|Tūras Gregora]] "Franku vēstures" un [[Rimberts|Rimberta]] "Svētā Anskara dzīves" (''Vita sancti Anscarii''), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Pēc stila Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture kopē Bībeli un klasiskos autorus. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.<ref>Fragments no hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots. (Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937., 12. lpp.)</ref> Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta. Kā vēstures avots hronika ir tik vērtīga, ka tulkota praktiski visās Eiropas valodās. Par klasisku pamattulkojumu tiek uzskatīts vācu vēsturnieka Bernharda Šmaidlera (''Bernhard Schmeidler'') darbs. Šmaidlers izvirzīja hipotēzi, ka pastāvējušas 2 teksta redakcijas: vispirms radīta viena hronikas versija, bet pēc tam Ādams ķēries klāt tās papildinātajam variantam (kas izskaidro atšķirības hronikas norakstu versijās). Liela problēma ir manuskriptu [[sholija]]s - jautājums, kuras sholijas ir paša Ādama veiktas, bet kuras - pārrakstītāju? Bez tam tiek apšaubīta trešās grāmatas autorība, konkrēti, tās beigās esošais bīūskaba Adalberta dzīves apraksts. |
==== Atsauces un piezīmes ==== | ==== Atsauces un piezīmes ==== | ||
Versija, kas saglabāta 2011. gada 27. decembris, plkst. 11.57
Hamburgas baznīcas virspriesteru dzīve (viduslat. Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum) jeb Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture - hronika, Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas jeb Ziemeļeiropas kristīšanas vēsture, ko sarakstījis Ādams no Brēmenes. Darbu veido četras grāmatas, kā arī arhibīskapam Liemaram veltīts ievads un epilogs dzejā.
- Pirmā grāmata "Liber primus" - veltīta bīskapa Liemara (archiepiscopo Hammaburgensi Liemaro A.) dzīvei (1072.-1101.).
- Otrā grāmata "Liber secundus" - veltīta bīskapa Adaldagusa (archiepiscopo Hammaburgensi Adaldagus) dzīvei (936.-988.).
- Trešā grāmata "Liber tertius" - veltīta arhibīskapa Adalberta (archiepiscopo Hammaburgensi Adalbertus) dzīvei (1043.-1072.).
- Ceturtā grāmata "Descriptio insularum aquilonis" - Ziemeļeiropas ģeogrāfijas un tautu apraksts, domāts turpmāko misiju dalībniekiem.
Spriežot pēc satura, autors labi pārzinājis citas sava laika hronikas, daudz ko aizguvis gan no "Fuldas klostera annālēm" (Annales Fuldenses), gan no Einharda "Kārļa Lielā dzīves" (Vita Karoli Magni), gan Tūras Gregora "Franku vēstures" un Rimberta "Svētā Anskara dzīves" (Vita sancti Anscarii), ņemot no šiem autoriem pat veselas rindkopas. Pēc stila Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsture kopē Bībeli un klasiskos autorus. Izmantoti arī arhibīskapijas arhīva dokumenti, mutvārdu tradīcija un aculiecinieku liecības (jūrnieku, tirgotāju, amatpersonu stāstītais). Ziņas par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm satur daudz teiksmaina un neticama.[1] Stāstā par dāņu un zviedru militārajām sadursmēm ar kuršiem, informāciju pamatā ņēmis no Rimberta. Kā vēstures avots hronika ir tik vērtīga, ka tulkota praktiski visās Eiropas valodās. Par klasisku pamattulkojumu tiek uzskatīts vācu vēsturnieka Bernharda Šmaidlera (Bernhard Schmeidler) darbs. Šmaidlers izvirzīja hipotēzi, ka pastāvējušas 2 teksta redakcijas: vispirms radīta viena hronikas versija, bet pēc tam Ādams ķēries klāt tās papildinātajam variantam (kas izskaidro atšķirības hronikas norakstu versijās). Liela problēma ir manuskriptu sholijas - jautājums, kuras sholijas ir paša Ādama veiktas, bet kuras - pārrakstītāju? Bez tam tiek apšaubīta trešās grāmatas autorība, konkrēti, tās beigās esošais bīūskaba Adalberta dzīves apraksts.
Atsauces un piezīmes
- ↑ Fragments no hronikas, kurā stāstīts par kuršiem un kāda dāņu tirgotāja uzcelto baznīcu Kursā (1075.-1081.) ir nopublicēts "Senās Latvijas vēstures avoti" 1. burtnīcā kā 16. avots. (Latvijas Vēstures institūta apgāds: Rīga, 1937., 12. lpp.)
Literatūra par šo tēmu
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 13.-14. lpp.
- Spekke A. Brēmenes Ādamu lasot ar latviešu tautas vēsturnieka acīm. // Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1937., Nr.1.
- Švābe A. Senā Jursa. // Straumes un avoti. I - Rīga, 1938.
- Wattenbach W. Deutschlands Geschichtsquellen im Mittelalter. I - Berlin, 1858
- Adam von Bremen. Magistri Adam Bremensis gesta Hammburgensis ecclesiae pontificum: Hamburgische Kirchengeschichte. / Bernhard Schmeidler Hrsg., Schriften der Monumenta Germaniae Historica: SRG in usum scholarum separatim editi, 2, 3rd edn - Hahn: Hannover, 1917
- Adamus Bremensis. Hamburgische Kirchengeschichte. / Johann Christian Moritz Laurent; Georg Heinrich Pertz; Wilhelm Wattenbach Hrsg. / Series: Geschichtschreiber der deutschen Vorzeit / nach den Texten der Monumenta Germaniae Historica in dt. Bearb. hrsg. von G.H. Pertz - Lorentz: Leipzig [u.a.], 1888
- Вайнштейн О.Л., Западноевропейская средневековая историография. - Москва/Ленинград, 1964
- Адам Бременский. Деяния архиепископов гамбургской церкви. // Латиноязычные источники по истории Древней Руси. Германия IX-первая половина XII вв. / Свердлов М.Б. - Москва/Ленинград, 1989
Resursi internetā par šo tēmu
- Adamus. Gesta Hammaburgensis ecclesiae pontificum.
- Adamus Bremensis. Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum. / G. Waitz Hrsg. - Berlin, 1876 // intratext.com
- Адам Бременский. Деяния архиепископов гамбургской церкви. Книга I
- Адам Бременский. Деяния архиепископов гамбургской церкви. Книга II
- Адам Бременский. Деяния архиепископов гамбургской церкви. Книга III
- Адам Бременский. Деяния архиепископов гамбургской церкви. Книга IV
- Адам Бременский. Деяния архиепископов гамбургской церкви. Отрывки. (.pdf)
