Atšķirības starp "Hamburgas-Rīgas tiesības" versijām
No ''Vēsture''
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
'''Hamburgas - Rīgas tiesības''' - [[Hamburgas tiesības|Hamburgas tiesību]] noraksts, kas pēc [[Rīgas rāte]]s lūguma veikts laikā starp 1294. un 1297. gadu. Tika reglamentēta pilsētas varas institūciju struktūra, kompetence, darba principi, noteikti noteikumi darījumiem ar gruntsgabaliem, ģimenes un mantojuma tiesības, procesuālās tiesības. Rīgā tika piemērotas kā papildu avots līdzās jau esošajām [[Rīgas tiesības|Rīgas tiesībām]] līdz 1300. gadam, kad tika pieņemti '''Pārstrādātie Rīgas statūti'''. | '''Hamburgas - Rīgas tiesības''' - [[Hamburgas tiesības|Hamburgas tiesību]] noraksts, kas pēc [[Rīgas rāte]]s lūguma veikts laikā starp 1294. un 1297. gadu. Tika reglamentēta pilsētas varas institūciju struktūra, kompetence, darba principi, noteikti noteikumi darījumiem ar gruntsgabaliem, ģimenes un mantojuma tiesības, procesuālās tiesības. Rīgā tika piemērotas kā papildu avots līdzās jau esošajām [[Rīgas tiesības|Rīgas tiesībām]] līdz 1300. gadam, kad tika pieņemti '''Pārstrādātie Rīgas statūti'''. | ||
| + | |||
| + | Saglabājušies 5 noraksti, no kuriem vecākais ir no XIV gs., lejasvācu valodā, satur 169 pantus (atrodas bijušajā Rīgas rātes arhīvā), iespiestā veidā publicējis 1756. gadā F.Pufendorfs). | ||
== Literatūra par šo tēmu == | == Literatūra par šo tēmu == | ||
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp. | * Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp. | ||
| + | * Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 69. lpp. | ||
[[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | [[Kategorija:Pilsētu tiesības]] | ||
Pašreizējā versija, 2012. gada 19. jūlijs, plkst. 09.56
Hamburgas - Rīgas tiesības - Hamburgas tiesību noraksts, kas pēc Rīgas rātes lūguma veikts laikā starp 1294. un 1297. gadu. Tika reglamentēta pilsētas varas institūciju struktūra, kompetence, darba principi, noteikti noteikumi darījumiem ar gruntsgabaliem, ģimenes un mantojuma tiesības, procesuālās tiesības. Rīgā tika piemērotas kā papildu avots līdzās jau esošajām Rīgas tiesībām līdz 1300. gadam, kad tika pieņemti Pārstrādātie Rīgas statūti.
Saglabājušies 5 noraksti, no kuriem vecākais ir no XIV gs., lejasvācu valodā, satur 169 pantus (atrodas bijušajā Rīgas rātes arhīvā), iespiestā veidā publicējis 1756. gadā F.Pufendorfs).
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 183. lpp.
- Zeids Teodors. Senākie rakstītie Latvijas vēstures avoti līdz 1800. gadam. - Zvaigzne: Rīga, 1992., 69. lpp.
