Hamburgas skola

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 13. februāris, plkst. 09.59, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hamburgas skola (vc. Fischers Schüle, Fischer-Kontroverse, an Fischer school, kr. школа Фишера) - dažkārt lietots nosacīts apzīmējums (biežāk lietots Austrumeiropā) vēsturnieku grupai, kas izveidojusies XX gs. 60. gadu bsākumā Hamburgas universitātē ap profesoru Frici Fišeru (Fritz Fischer, 1908-1999). Pazīstamākie Fišera audzēkņi un sekotāji ir I. Geiss (Imanuel Geiss), H. Timma (Helga Timm), B. Vends (Bernd Jürgen Wendt), V. Ulrihs (Volker Ullrich), J. Radkavs (Joachim Radkau), G. Hofmana (Gabriele Hoffmann), R. Postels (Rainer Postel),B. Fogele (Barbara Vogel) un P. Borovskis (Peter Borowsky). Savu ietekmi vēstures zinātnē grupa saglabāja līdz pat XX gs. 80. gadu beigām.

Aizsākums 1959. gadā ar Fišera publikāciju “Vēstures žurnālā”, kurā aizskāra politiski sensitive nacisma vietu Vācijas vēsturē. Plaša rezonanse zinātnes aprindās bija Fišera publikācijām “Tvēriens pēc pasaules kundzības” (1961), “Ilūziju karš” (1969) un “Elites savienība” (1979). Pamatojoties uz arhīvu materiāliem, Fišers izvirzīja koncepciju, ka Vācijas impērijas ārpolitikas mērķiem no 1914. gada septembra memoranda līdz 1918. gadam bijis ekspansīvs raksturs: - Vācijas valdība apzināti riskēja ar pasaules kara veicināšanu un aktīvi līdzdarbojās ar savu politiku. - Citu valstu teritoriju aneksijas plāni balstījās ne vien panģermānisma ideoloģijā, bet arī merkantīli militārajā valsts koncepcijā (ko atbalstīja vairākums politisko spēku valstī). Atšķirība politisko spēku nostājā bija vienīgi izvēlētajā mērķu sasniegšanas taktikā. - Nacisms nebija izolēta un gadījuma epizode — vērojama izteikta politikas pārmantojamība no Vācijas impērijas tapšanas XIX gs. vidū līdz sakāvei II Pasaules karā (Deutschen Sonderweg).

Augstāko punktu polemika sasniedza 1964. gadā un 1965. Gada Vīnes starptautiskajā vēsturnieku kongresā. Oponenti - H. Hercfelds (Hans Herzfeld), E. Cehlins (Egmont Zechlin), K. Erdmans (Karl Dietrich Erdmann) u.c. - ar Gerhardu Riteru (Gerhard Ritter) priekšgalā pārmeta Fišeram un tā sekotājiem politisko un zinātnisko bezatbildību, uzskatot, ka nacisms traktējams kā pārrāvums Vācijas vesture. Nacionālsociālisms bijusi visai Eiropai tajā laikā raksturīgā nacionālisma izpausme Vācijā, nevis kāda tikai Vācijai un vāciešiem raksturīga ideoloģijas forma. Kaut Fišera tēzes savu popularitāti zaudējušas, atsevišķos jautājumos - piemēram, par Vācijas vēstures pēctecību vai pārrāvumu starp I un II Pasaules karu, - diskusijas turpinās.

Literatūra par šo tēmu

  • Gunter Leopold Spraul. Der Fischer-Komplex. - Projekte-Verlag Cornelius: Halle, 2012, ISBN 978-3-86237-683-4
  • Lothar Wieland. Der deutsche Griff nach der Weltmacht. Die Fischer-Kontroverse in historischer Perspektive. // Blätter für deutsche und internationale Politik 37, 1992, S. 742–752.
  • Volker Berghahn: Die Fischer-Kontroverse – 1 Jahre danach. // Geschichte und Gesellschaft, 6, 1980, S. 403–419.
  • Die Fischer-Kontroverse. Ein kritischer Beitrag zum Verhältnis zwischen Historiographie und Politik in der Bundesrepublik. // Immanuel Geiss. Studien über Geschichte und Geschichtswissenschaft. - Suhrkamp: Frankfurt a. M., 1972, S. 108–198.
  • Klaus Große Kracht. Die Fischer- Kontroverse – Von der Fachdebatte zum Publikumsstreit. // Die zankende Zunft. Historische Kontroversen in Deutschland nach 1945. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 2005, ISBN 3-525-36280-3
  • Wolfgang Jäger. Historische Forschung und politische Kultur in Deutschland. Die Debatte 1914–1980 über den Ausbruch des Ersten Weltkrieges. - Vandenhoeck & Ruprecht: Göttingen, 1984, ISBN 3-525-35720-6
  • Konrad H. Jarausch. Der nationale Tabubruch. Wissenschaft, Öffentlichkeit und Politik in der Fischer-Kontroverse. // Zeitgeschichte als Streitgeschichte. Große Kontroversen seit 1945. / Martin Sabrow, Ralph Jessen, Klaus Große Kracht (Hrsg.) - Beck: München, 2003, ISBN 3-406-49473-0, S. 20–40.
  • Gregor Schöllen. Griff nach der Weltmacht? 25 Jahre Fischer-Kontroverse. // Historisches Jahrbuch 106, 1986, S. 386–406.
  • Helmut Böhme. „Primat“ und „Paradigma“. Zur Entwicklung einer bundesdeutschen Zeitgeschichtsschreibung am Beispiel des Ersten Weltkrieges. // Historikerkontroversen./ Hartmut Lehmann (Hrsg.) - Wallstein: Göttingen, 2001, ISBN 3-89244-413-7, S. 89–139.

  • John Anthony Moses. The Politics of Illusion. The Fischer Controversy in German Historiography. - London 1975 (1985), ISBN 0-7022-1040-4
  • Matthew Stibbe. The Fischer Controversy over German War Aims in the First World War and its Reception by East German Historians, 1961–1989. // The Historical Journal, 46/2003, p. 649–668
  • Moses John. The Politics of Illusion: The Fischer Controversy in German Historiography. - Prior: London, 1975

Resursi internetā par šo tēmu