Atšķirības starp "Hanza" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Hanza''' (no senaugšvc. ''hansa'' - "pulks"; vc. ''Hansa, Hanse'') jeb '''Hanzas savienība''' (vc. ''hanseaicher Bund'') - viduslaikos Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savu locekļu priekšrocības citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml.
 
'''Hanza''' (no senaugšvc. ''hansa'' - "pulks"; vc. ''Hansa, Hanse'') jeb '''Hanzas savienība''' (vc. ''hanseaicher Bund'') - viduslaikos Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savu locekļu priekšrocības citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml.
  
Sāka veidoties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Organizācijas iezīmes ''Hanza'' ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. [[Ķelnes konfederācija]]s līguma noslēgšanu. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, apsīkstot tirdzniecības un finanšu plūsmai uz Ziemeļeiropu. Pēdējā ''Hansas'' sanāksme notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.
+
Sāka veidoties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Organizācijas iezīmes ''Hanza'' ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. [[Ķelnes konfederācija]]s līguma noslēgšanu. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, apsīkstot tirdzniecības un finanšu plūsmai uz Ziemeļeiropu. Pēdējā ''Hansas'' sanāksme (''Hansetage'') notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2011. gada 28. februāris, plkst. 19.58

Hanza (no senaugšvc. hansa - "pulks"; vc. Hansa, Hanse) jeb Hanzas savienība (vc. hanseaicher Bund) - viduslaikos Baltijas un Ziemeļjūras baseinu piekrastes pilsētu savienība tirdzniecības un savstarpējo attiecību regulēšanai un uzturēšanai. Mērķi bija nodrošināt un paplašināt savu locekļu priekšrocības citās pilsētās un zemēs, nodrošināt netraucētu satiksmi uz jūras un sauszemes tirdzniecības ceļiem, novērst nesaskaņas savā starpā, u.tml.

Sāka veidoties līdz ar 1241. gada sadarbības līgumu starp Hamburgu un Lībeku. Pakāpeniski līgumam pievienojās arī virkne citu pilsētu, kam bija intereses Baltijas un Ziemeļjūras tirdzniecībā. Organizācijas iezīmes Hanza ieguva 1367. gadā līdz ar t.s. Ķelnes konfederācijas līguma noslēgšanu. Apvienoja aptuveni 70 pilntiesīgās un vairāk nekā 100 daļēji tiesīgās dalībpilsētas. Sāka panīkt XV-XVI gs. mijā, apsīkstot tirdzniecības un finanšu plūsmai uz Ziemeļeiropu. Pēdējā Hansas sanāksme (Hansetage) notika 1669. gadā un pēc šī laika, kaut attiecības starp loceklēm tika uzturētas, par organizētu savienību runāt vairs nevaram.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 184. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu