Atšķirības starp "Hazareji" versijām
(jauns šķirklis) |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hazareji''' (haz. ''hazara'' - no pers. "tūkstoties") - mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas valodā runājoši [[šiīti]], apdzīvo centrālo Afganistānu kopš XIII gs. (~8-10% no valsts iedzīvotājiem, t.i. aptuveni 2 815 000-3 818 000 cilvēku). Skaitliski lielākās ciltis - piem. džunguri, - apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dievidos - Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. | + | '''Hazareji''' (haz. ''hazara'' - no pers. "tūkstoties") - mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas valodā runājoši [[šiīti]], apdzīvo centrālo Afganistānu kopš XIII gs. (~8-10% no valsts iedzīvotājiem, t.i. aptuveni 2 815 000-3 818 000 cilvēku). Skaitliski lielākās ciltis - piem. džunguri, - apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dievidos - Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. Kā tauta izveidojās no [[Džuči uluss|Džuči ulusa]] karavīriem, kas 1262. gadā pēc konflikta starp [[Berke-hans|Berke-hanu]] un [[Hulagu-hans|Hulagu-hanu]], nonāca ielenkumā. Daļai izdevās ar kaujām aiziet uz ziemeļiem, daļai - uz dienvidrietumiem pie [[mameluki]]em, bet daļa (Orda-edžena dēla Kuli [[tumens]]) [[Emīrs|emīra]] Nikudera vadībā bēga uz [[Horasāna|Horasānu]], kur apmetās teritorijā starp Gaznu, Multanu un Lahoru. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. augusts, plkst. 13.06
Hazareji (haz. hazara - no pers. "tūkstoties") - mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas valodā runājoši šiīti, apdzīvo centrālo Afganistānu kopš XIII gs. (~8-10% no valsts iedzīvotājiem, t.i. aptuveni 2 815 000-3 818 000 cilvēku). Skaitliski lielākās ciltis - piem. džunguri, - apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dievidos - Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. Kā tauta izveidojās no Džuči ulusa karavīriem, kas 1262. gadā pēc konflikta starp Berke-hanu un Hulagu-hanu, nonāca ielenkumā. Daļai izdevās ar kaujām aiziet uz ziemeļiem, daļai - uz dienvidrietumiem pie mamelukiem, bet daļa (Orda-edžena dēla Kuli tumens) emīra Nikudera vadībā bēga uz Horasānu, kur apmetās teritorijā starp Gaznu, Multanu un Lahoru.
