Atšķirības starp "Hazareji" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hazareji''' (haz. ''hazara'' - no pers. "tūkstoties") - mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas valodā runājoši [[šiīti]], apdzīvo centrālo Afganistānu kopš XIII gs. (~8-10% no valsts iedzīvotājiem, t.i. aptuveni 2 815 000-3 818 000 cilvēku). Skaitliski lielākās ciltis - piem. džunguri, - apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dievidos - Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. Kā tauta izveidojās no [[Džuči uluss|Džuči ulusa]] karavīriem, kas 1262. gadā pēc konflikta starp [[Berke | + | '''Hazareji''' (haz. ''hazara'' - no pers. "tūkstoties") - mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas valodā runājoši [[šiīti]], apdzīvo centrālo Afganistānu kopš XIII gs. (~8-10% no valsts iedzīvotājiem, t.i. aptuveni 2 815 000-3 818 000 cilvēku). Skaitliski lielākās ciltis - piem. džunguri, - apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dievidos - Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. Kā tauta izveidojās no [[Džuči uluss|Džuči ulusa]] karavīriem, kas 1262. gadā pēc konflikta starp [[Berke|Berki]] un [[Hulagu|Hulagu]], nonāca ielenkumā. Daļai izdevās ar kaujām aiziet uz ziemeļiem, daļai - uz dienvidrietumiem pie [[mameluki]]em, bet daļa (Orda-edžena dēla Kuli [[tumens]]) [[Emīrs|emīra]] Nikudera vadībā bēga uz [[Horasāna|Horasānu]], kur apmetās teritorijā starp Gaznu, Multanu un Lahoru. |
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
Pašreizējā versija, 2013. gada 25. decembris, plkst. 16.07
Hazareji (haz. hazara - no pers. "tūkstoties") - mongoļu izcelsmes irāņu valodu grupas valodā runājoši šiīti, apdzīvo centrālo Afganistānu kopš XIII gs. (~8-10% no valsts iedzīvotājiem, t.i. aptuveni 2 815 000-3 818 000 cilvēku). Skaitliski lielākās ciltis - piem. džunguri, - apdzīvo teritorijas rietumos, t.s. Hazaridžatā, dievidos - Uzurganā. Ziemeļos mitinās dankunduni, ziemeļaustrumos danvali, jakaulangi, šeihali, austrumos behsudi. Kā tauta izveidojās no Džuči ulusa karavīriem, kas 1262. gadā pēc konflikta starp Berki un Hulagu, nonāca ielenkumā. Daļai izdevās ar kaujām aiziet uz ziemeļiem, daļai - uz dienvidrietumiem pie mamelukiem, bet daļa (Orda-edžena dēla Kuli tumens) emīra Nikudera vadībā bēga uz Horasānu, kur apmetās teritorijā starp Gaznu, Multanu un Lahoru.
