Atšķirības starp "Hedins Svens" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
(jauns šķirklis)
 
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Svens Hedins''' (1865-1952) – sinologs, Āzijas pētnieks, viens no ievērojamākajiem XX gs. pētniekiem-ceļotājiem.
+
'''Svens Hedins''' (zv. ''Sven Anders Hedin'', 1865-1952) – sinologs, Āzijas pētnieks, viens no ievērojamākajiem XX gs. pētniekiem-ceļotājiem.
  
F. fon Rithofena skolnieks, dzīvoja un strādāja Berlīnē. Piedalījās 4 ekspedīcijās uz Centrālāziju. Savā pēdējā ekspedīcijā (1927-1935) vadīja starptautisku zinātnieku grupu Gobi tuksneša un [[Turkestāna|Austrumturkestānas]] izpētē. Viens no nedaudzajiem zinātniekiem ar izcilām literāta dotībām, sarakstījis ne tikai akadēmiskus pētījumus un publikācijas, bet arī populārzinātnisku literatūru. Hedins juta simpātijas pret [[Nacisms|nacionālsociālismu]], un neatkāpās no saviem uzskatiem arī pēc 2. pasaules kara, kā rezultātā nonāca sociālā izolācijā.
+
Dzimis Stokholmā, Zviedrijas karalistē. Luterānis, neprecējies. F. fon Rithofena skolnieks, dzīvoja un strādāja Berlīnē. Piedalījās 4 ekspedīcijās uz Centrālāziju. Savā pēdējā ekspedīcijā (1927-1935) vadīja starptautisku zinātnieku grupu Gobi tuksneša un [[Turkestāna|Austrumturkestānas]] izpētē. Viens no nedaudzajiem zinātniekiem ar izcilām literāta dotībām, sarakstījis ne tikai akadēmiskus pētījumus un publikācijas, bet arī populārzinātnisku literatūru. 1902. gadā iecelts Zviedrijas karalistes dižciltīgo kārtā. Hedins, kā [[Panģermānisms|panģermānists]], juta simpātijas pret [[Nacisms|nacionālsociālismu]], un neatkāpās no saviem uzskatiem arī pēc 2. pasaules kara, kā rezultātā nonāca sociālā izolācijā, tika izslēgts no lielākās daļas zinātnisko biedrību, kuru loceklis bija, u.tml.
 +
 
 +
'''Bibliogrāfija:''''
 +
* Hedins S. Ceļojums pa Tibetu. - Rīga, 1924
 +
* Hedins S. Transhimalajos. - Rīga, 1925
 +
----
 +
* Genom Persien, Mesopotamien och Kaukasien: reseminnen. (1887)
 +
* Genom Khorasan och Turkestan: minnen från en resa i Centralasien 1890 och 1891. (1892-93)
 +
* En färd genom Asien. 1-2 (1898)
 +
* Asien — Tusen mil på okända vägar. 1-2 (1903)
 +
* Öfver land till Indien. 1-2
 +
* Scientific results of a journey in Central Asia 1899-1902, 1-7 (1904-07)
 +
* Transhimalaya: upptäckter och äfventyr i Tibet 1-3 (1909-12)
 +
* Från pol till pol. 1-2 (1911)
 +
* Fronten i väster (1915)
 +
* Kriget mot Ryssland. (1915)
 +
* Ein Volk in Waffen: den deutschen Soldaten gewidmet. (1915)
 +
* Southern Tibet: discoveries in former times compared with my own researches in 1906-1908, 1-12 (1915-22)
 +
* Till Jerusalem. (1917)
 +
* En levnadsteckning. (1920)
 +
* Jehol — Kejsarstaden. (1931)
 +
* Erövringståg i Tibet. (1934)
 +
* Stora hästens flykt. (1935)
 +
* Tyskland — 60 år. (1939)
 +
* Chiang Kai-Shek: marskalk av Kina. (1939)
 +
* Mitt liv som upptäcksresande, 1-4 (1930)
 +
* Det kämpande Tyskland (under medverkan av Sven Hedin) (1941)
 +
* History of the expedition in Asia 1927-1935, 1-4 (1943-45)
 +
* Utan uppdrag i Berlin (1949)
 +
* Mina hundar i Asien. (1952)
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
 +
 
 +
* Свен Гедин. В Сердце Азии. - Санкт-Петербург, 1899
 +
* Хозиков Владимир. Забытый кумир фюрера. Жизнь Свена Гедина. - Яуза/Эксмо: Москва, 2004
 +
* Одельберг Аксель. Невыдуманные приключения Свена Хедина. - Ломоносовъ: Москва, 2011. ISBN 978-5-91678-043-7
  
 
[[Kategorija:H]]
 
[[Kategorija:H]]
 
[[Kategorija:Vēsturnieki]]
 
[[Kategorija:Vēsturnieki]]

Versija, kas saglabāta 2016. gada 22. jūlijs, plkst. 13.45

Svens Hedins (zv. Sven Anders Hedin, 1865-1952) – sinologs, Āzijas pētnieks, viens no ievērojamākajiem XX gs. pētniekiem-ceļotājiem.

Dzimis Stokholmā, Zviedrijas karalistē. Luterānis, neprecējies. F. fon Rithofena skolnieks, dzīvoja un strādāja Berlīnē. Piedalījās 4 ekspedīcijās uz Centrālāziju. Savā pēdējā ekspedīcijā (1927-1935) vadīja starptautisku zinātnieku grupu Gobi tuksneša un Austrumturkestānas izpētē. Viens no nedaudzajiem zinātniekiem ar izcilām literāta dotībām, sarakstījis ne tikai akadēmiskus pētījumus un publikācijas, bet arī populārzinātnisku literatūru. 1902. gadā iecelts Zviedrijas karalistes dižciltīgo kārtā. Hedins, kā panģermānists, juta simpātijas pret nacionālsociālismu, un neatkāpās no saviem uzskatiem arī pēc 2. pasaules kara, kā rezultātā nonāca sociālā izolācijā, tika izslēgts no lielākās daļas zinātnisko biedrību, kuru loceklis bija, u.tml.

Bibliogrāfija:'

  • Hedins S. Ceļojums pa Tibetu. - Rīga, 1924
  • Hedins S. Transhimalajos. - Rīga, 1925

  • Genom Persien, Mesopotamien och Kaukasien: reseminnen. (1887)
  • Genom Khorasan och Turkestan: minnen från en resa i Centralasien 1890 och 1891. (1892-93)
  • En färd genom Asien. 1-2 (1898)
  • Asien — Tusen mil på okända vägar. 1-2 (1903)
  • Öfver land till Indien. 1-2
  • Scientific results of a journey in Central Asia 1899-1902, 1-7 (1904-07)
  • Transhimalaya: upptäckter och äfventyr i Tibet 1-3 (1909-12)
  • Från pol till pol. 1-2 (1911)
  • Fronten i väster (1915)
  • Kriget mot Ryssland. (1915)
  • Ein Volk in Waffen: den deutschen Soldaten gewidmet. (1915)
  • Southern Tibet: discoveries in former times compared with my own researches in 1906-1908, 1-12 (1915-22)
  • Till Jerusalem. (1917)
  • En levnadsteckning. (1920)
  • Jehol — Kejsarstaden. (1931)
  • Erövringståg i Tibet. (1934)
  • Stora hästens flykt. (1935)
  • Tyskland — 60 år. (1939)
  • Chiang Kai-Shek: marskalk av Kina. (1939)
  • Mitt liv som upptäcksresande, 1-4 (1930)
  • Det kämpande Tyskland (under medverkan av Sven Hedin) (1941)
  • History of the expedition in Asia 1927-1935, 1-4 (1943-45)
  • Utan uppdrag i Berlin (1949)
  • Mina hundar i Asien. (1952)

Literatūra par šo tēmu

  • Свен Гедин. В Сердце Азии. - Санкт-Петербург, 1899
  • Хозиков Владимир. Забытый кумир фюрера. Жизнь Свена Гедина. - Яуза/Эксмо: Москва, 2004
  • Одельберг Аксель. Невыдуманные приключения Свена Хедина. - Ломоносовъ: Москва, 2011. ISBN 978-5-91678-043-7