Atšķirības starp "Hellēnisms" versijām
No ''Vēsture''
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hellēnisms''' | + | '''Hellēnisms''' – sengrieķu kultūras un Centrālāzijas zemju kultūru mijiedarbība un savstarpējā ietekmēšanās, iepazīstot vienam otru, pārņemot daudzas tehniskus, politiskus un zinātnisus sasniegumus. Šaurākā nozīmē sengrieķu kultūras ietekme Āzijā, kas sākās no aptuveni 336. g. p.m.ē., (Maķedonijas Aleksandra valdīšanas sākuma), līdz 1. gs. p.m.ē., kad Senā Grieķija zaudēja savu kā civilizācijas centra nozīmīgumu. |
| + | |||
| + | Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens tādā nozīmē nozīmē kā „grieķiem radniecīgs” – apzīmējot ar šo jēdzienu Vidusjūras piekrastes un Rietumāzijas tautu politiskās, saimnieciskas un kultūras dzīves ietekmēšanos no senajiem grieķiem. | ||
[[Kategorija:Kultūra]] | [[Kategorija:Kultūra]] | ||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 13.27
Hellēnisms – sengrieķu kultūras un Centrālāzijas zemju kultūru mijiedarbība un savstarpējā ietekmēšanās, iepazīstot vienam otru, pārņemot daudzas tehniskus, politiskus un zinātnisus sasniegumus. Šaurākā nozīmē sengrieķu kultūras ietekme Āzijā, kas sākās no aptuveni 336. g. p.m.ē., (Maķedonijas Aleksandra valdīšanas sākuma), līdz 1. gs. p.m.ē., kad Senā Grieķija zaudēja savu kā civilizācijas centra nozīmīgumu.
Terminu "hellēnisms" 19. gs. vidū ieviesa vācu vēsturnieks Johans Gustavs Droizens tādā nozīmē nozīmē kā „grieķiem radniecīgs” – apzīmējot ar šo jēdzienu Vidusjūras piekrastes un Rietumāzijas tautu politiskās, saimnieciskas un kultūras dzīves ietekmēšanos no senajiem grieķiem.
