Helmerseni

No ''Vēsture''
Versija 2016. gada 2. janvāris, plkst. 11.40, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Helmersen Wappen.png

fon Helmerseni (vc. von Helmersen, kr. фон Гельмерсен) - vācu (Hamburga) izcelsmes vācbaltiešu muižniecības dzimta Krievijas impērijas Vidzemes guberņā, Igaunijas guberņā un Iekškrievijā. Dzimtas aizsācējs ir Pauls Helmess (Paul Helmes, ?-1634), kurš 1585. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā, 1600. gadā iestājās Lielajā ģildē, 1608. gadā kļuva par rātskungu. Tā dēls, arī Pauls Helmess (Paul Helmes, 1603–1657), 1643. gadā tika iecelts dižciltīgo kārtā, bet 1645. gadā kopā ar brāli Johanu (Johann (Johann Helmes, 1622-1672) no Zviedrijas kroņa saņēma titulu un tiesības saukties "von Helmersen". No abiem šiem brāļiem aizsākas abas dzimtas pamatlīnijas: Kremonas līnija (von Helmersen a.d.H. Kremon) un jaunākā līnija (von Helmersen jüngeren Linie). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, 1789. gadā Igaunijas bruņniecības matrikulā, 1846. gadā - Sāmsalas bruņniecības matrikulā, 1875. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā.

No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Spilves kaujas varonis, Zviedrijas armijas pulkvedis Magnuss fon Helmersens (Magnus Benedikt von Helmersen, 1656–1701); kartogrāfs un ģeologs, akadēmiķis Gregors fon Helmersens (Gregor von Helmersen, 1803-1885), gleznotājs Vasīlijs fon Helmersens (Василий фон Гельмерсен, 1873-1937).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Krimuldas (Kremonhof), Englārtes (Engelhardshof), Grundzāles (Grundsahl), Aumeisteru (Hofmeistershof), Tegažu (Tegasch), Plānupes (Planup), Budenbrokas (Buddenbrock), Praulienas (Moritzthal), Sāvienas (Sawensee), Skujenes (Schujen) u.c. muižas.

Resursi internetā par šo tēmu