Apskatīt Herēze izejas kodu

'''Herēze''' (no gr. ''αἵρεσις'' – hairesis, „izvēle“; an. ''heresy'', kr. ''ересь'') novecojušā literatūrā arī '''ķecerība''' (no vāc. ''Ketzer'' - no grieķu ''καθαρός – katharos'') – maldu mācība, apzināta novirze no vispārpieņemtā ticības kanona un atšķirīgs, attiecīgi "nepareizs" pamatpostulātu traktējums. 

Sākotnēji vārds nozīmēja „virziena izvēle“, un [[Palestīna]]s jūdeohellēniskajā vidē ar to apzīmēja gan dažādas filosofijas skolas, gan iekšējos strāvojumus dažādās reliģijās (piemēram, [[Jūdaisms|jūdaismā]] iekšējās reliģiskās partijas: [[Farizeji|farizejus]] un [[Sadukeji|sadukejus]]), līdzīgi tam, ko mūsdienās apzīmē ar jēdzienu "[[sekta]]". Šādā nozīmē m.ē. pirmajā gadsimtā jūdi kristiešus dēvēja par „nacariešu herētiķiem“ jeb "ķeceriem" (t.i. „nacariešu sektu“). Negatīvu nozīmi apzīmējums iegūst [[Jaunā Derība|Jaunajā derībā]], jo tika uzskatīts, ka pestīšanu var iegūt tikai caur [[Jēzus Kristus|Kristu]], un citu alternatīvu nav – Kristus noliegšana noved pie pazušanas. Apustulis Pēteris raksta par „samaitājošo herēzi“ (2. vēst. 2:1), gan sv. Pāvils herēzi ierindo vienā kategorijā ar tādiem grēkiem kā maģija un elku pielūgsme (vēst galil. 5:20). 

Vuduslaikos kristīgā Baznīca sāka par „herēzi“ dēvēt idejas, kuras it kā atzina Dievu, bet noraida kādu vai kādas no Baznīcas pamatdoktrīnām un [[Rituāls|rituāliem]]. 1199. gadā pāvests Inokents III ar bullu ''Vergentis in sensium'' pielīdzināja herēzi valdnieka apvainošanai (''crimen laesae maiestatis''), t.i. krimināli sodāmam pārkāpumam. Herēzes izmeklēšanai 1252. gadā iedibināti [[Svētā inkvizīcija|invizīcijas tribunāli]].

Pirmās herēzes kristietībā rodas līdz ar [[Baznīca]]s institūciju un organizatoriskās struktūras izveidošanos un ticīgo sadalīšanu [[Lajs|lajos]] un [[Klērs|klērā]] - II-III gs., - [[montānisms]], [[jūdu kristietība]], [[gnosticisms]]. IV-V gs., kad kristietība kļuva par oficiālo reliģiju [[Senā Roma|Romas impērijā]], herēzei tika pieskaitīts [[ariānisms]], [[nestoriānisms]], [[monofizitisms]]. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] abas ortodoksās Baznīcas – Rietumu (katoliciskā) un Austrumu (pareizticīgā) – viena otru uzskatīja par herētiķiem, kā arī abas par herētiķiem uzskatīja [[Albigoji|albigojus]], [[Katari|katarus]], [[Bogomili|bogomilus]], [[Husīti|husītus]], [[Lolardi|lolardus]], [[Jansenisti|jansenistus]] u.c., viduslaiku beigās arī [[Protestantisms|protestantus]]. Jaunajos laikos herēzi pieņemts dēvēt par [[Sekta|sektantismu]].

Arī [[Islāms|Islāmā]] izveidojās vairāki virzieni, kas pakāpeniski nonāca pretrunā ar [[Sunnītisms|sunnītismu]] un pasludināti par herēzi, piemēram, [[mutazalīti]], [[haridžīti]], [[šiīti]] u.c.

Attiecīgi:
* '''Heresiarhs''' (sengr. ''αἱρεσιάρχης - hairesiarchēs'') – herētiķu kopienas, sektas garīgais līderis;
* '''Herētiķis''', jeb '''ķeceris''' (sengr. ''αἱρετικός - hairetikos'') – herētiķu kopienas loceklis, herēzes piekritējs.

==== Literatūra par šo tēmu ====

* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 225. lpp.
----
* Walter Bauer. A Greek-English Lexicon of the New Testament and Other Early Christian Literature. 3d ed., edited and revised by Frederick William Danker, 2000
* Christoph Auffarth. Die Ketzer. - C. H. Beck Verlag, München 2005, ISBN 3-406-50883-9
* Alfonso de Castro. Adversos omnes haereses libri XIV - Paris 1534, Antwerpen 1556
* Martin Mosebach. Häresie der Formlosigkeit. Die römische Liturgie und ihr Feind. - Wien, 2002. ISBN 3-85418-102-7
* Теологический энциклопедический словарь. Ред. Уолтер Элвелл. Москва: Ассоциация «Духовное возрождение», 2003. С. 440.
* прот. Иванцов-Платонов «Ереси и расколы первых веков христианства» - Москва, 1878

==== Resursi internetā par šo tēmu ====

* [http://www.theologie-recherche.de/erkenntnislehre/7wahrheit.htm Aktuelle Literatur zur Häresie und zur Wahrheit des christlichen Glaubens]
* [http://www.uni-konstanz.de/FuF/Philo/Geschichte/Patschovsky/kurs/referate.html Ketzer im Mittelalterlichen Recht (Universität Konstanz, Sommersemester 2003; mit umfangreichen Literaturhinweisen)]
* [http://www.eleves.ens.fr/home/mlnguyen/hist/med/heresies.html Les hérésies du XIe au XIIe siècle]
* [http://www.pravbeseda.ru/library/index.php?page=book&id=496 Свт. Игнатий (Брянчанинов). Понятие о ереси и расколе.]
* [http://lib.eparhia-saratov.ru/books/02b/bulgakov/handbook/contents.html С. В. Булгаков. Справочник по ересям, сектам и расколам]
* [http://www.cbook.ru/peoples/relig/index.shtml/ Краткая информация о религиях и конфессиях - энциклопедия «Народы и религии мира»]

[[Category:Reliģija]]
[[Kategorija:Herēzes]]