Heraldiskās figūras

No ''Vēsture''
Versija 2017. gada 28. janvāris, plkst. 19.41, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (aplikatīvie dalījumi)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Heraldiskās jeb ģerboņa figūras (fr. pièces héraldiques, vc. Heroldsbilder, kr. гералдические фигуры), jeb heraldiskā vairoga ģeometriskie dalījumi, sekcijas (an. partitions, fr. partitions, vc. Teilungen, kr. деления) – ģerboņa uzlikumi, kas veidojas, heraldiskā vairoga laukumu "skaldot", šķeļot", "dalot", kā arī apvienojot iegūtos gabalus. Pēc to rakstura iedala divās pamatsadaļās:

Heraldikas speciālistiem šis dalījums ievērojami palīdz ģerboņu klasifikācijā un blazonēšanā, taču nezinātāji var viegli samulst, jo var neatšķirt divreiz skaldītu vairogu no vairoga ar pāli, vai nesapratīs, kāpēc horizontāls griezums pa vairoga vidu atbilst dalījumiem, bet tas pats griezums, pacelts augstāk, kļūst par heraldisko gabalu ("galvu"). Bez tam atšķiras arī klasifikācija nacionālajās heraldikās, piemēram, vairoga vertikāls griezums vienā tā malā franču heraldikā tiek uzskatīts par dalījumu, bet vācu heraldikā – par gabalu, u.tml. Bez tam dalījumu un gabalu nošķiršana noved pie atkārtošanās: heraldikas aprakstos līdzīga rakstura formas tiek vispirms aplūkotas vienā grupā, bet pēc tam no jauna – ārēji līdzīgās, taču citās kopsakarībās. Visas savrupo krustu formas - mākslīgās figūras, - tiek kārtotas tūlīt aiz sākumā esošajām ģeometriskajām figūrām (pāļiem un sijām).

skaldījumi

Heraldiskie skaldijumi.png

Vertikāls griezums (ar vienu zobena cirtienu) jeb skaldīts (fr. parti, an. [party] per pale, vc. gespalten, kr. рассечен) – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips, un tā iegūto gabalu nosaukumi.

Viens no vienkāršākajiem, bet vienlaikus arī cienījamākajiem vairoga aizpildīšanas veidiem. Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties šādu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Skaldījums var būt ne tikai pa vairoga lauka vidu, bet arī vienā vai otrā lauka sānā. Daudz retāks gadījums ir dubultsāna skaldījums (fr. tiercé à deux flancs, vc. Doppelflanke). Citus lauka dalījuma veidus un gabalus rada skaldījuma atkārtošana: divreiz, trīsreiz, četrreiz, piecreiz utt.

Nepāra skaita griezumi veido heraldisko dalījumu, bet pāra – heraldisko gabalu, proti, pāli. Blazonējot griezumus, jāuzrāda, cik reizes vairoga lauks skaldīts (vācu un latviešu heraldikā min griezumu skaitu, bet franču un britu heraldikā – griezumu rezultātā iegūto laukumu skaitu). Sākot ar deviņiem griezumiem skaitu vairs nemin, bet lieto svītrots skaldījumā (franči vispārina kā palé, bet vācieši saka "svītrots": gestreift).

  • Pālis (fr. pal, an. pale, vc. Pfahl, kr. столб) – ja divreizējā skaldījuma gadījumā tiek izmantotas tikai divas krāsas, to sauc par "pāli". Pālis var būt novirzīts un vienu vai otru pusi kā labā sāna pālis vai kreisā sāna pālis (fr. pal sur flanc dextre/senestre, vc. rechter/linker Flankenpfahl, kr. правый/левый столб), bet britu heraldikā šādu pāli nelieto. Taču pālis bieži vien būs šaurāks, nekā vienmērīgi trīsreiz skaldīta lauka joslas.
    • Pieaugot skaldījuma griezumu skaitam, sašaurinās arī pāļa platums. Sarūkot uz pusi, tas kļūst par šaurpāli (fr. vergette, an. pallet, vc. Stab, kr. узкий столб).
    • Sašaurinoties vēl vairāk tas kļūst par pavedienpāli (fr. vergette, filet en pal, an. endorse, filet pal, vc. Faden, kr. нить в столб, черта в столб). Šajā formā pālis visbiežāk tiek lietots grupās. Sākot ar pieciem pāļiem, blazonējot vairs nemin to skaitu, bet saka svītrots ar pāļiem.
    • Specifiskas formas ir dvīņu pālis (fr. jumelles en pal, an. pale gemel, vc. Zwillingspfahl, kr. сдвоенный столб) un trīnīšu jeb trīņu pālis (fr. tierces en pal, an. triple pale, vc. Drillingspfahl, kr. тройной столб), kas, attiecīgi, sastāv no diviem vai trim pavedienpāļiem – tie ir nešķirami un var vairogā parādīties arī atkārtoti (nejaukt ar diviem vai trim atsevišķiem pāļiem, kas nav satuvināti un ir vienmērīgi izkārtoti visā lauka platumā).
    • Atraujot no vairoga augšmalas, rodas t.s. saīsinātais pālis (fr. diminué, an. couped, vc. abgekürzt, kr. отвлеченный вверху).
    • Atrauts gan no vairoga augšmalas, gan apakšmalas, pālis kļūst par savrupu pāli (fr. alaisé, an. couped, vc. abgeledigt, kr. отвлеченный), bet vēl vairāk sarūkot augstumā mazākam par pusi no paša vairoga lauka augstuma, tas kļūst par atkāpušos pāli (fr. pal retrait).

dalījumi

dalījumu pamatformas

Horizontāls griezums (ar vienu zobena cirtienu) jeb dalīts (fr. coupé, an. [party] per fess, vc. geteilt, kr. пересечен) – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips.

Tikai senākajām bruņniecības dzimtām ir šādi ģerboņi, jo tapuši laikā, kad varēja izvēlēties tik vienkāršu atšķirības zīmi, lai uz to nebūtu jau neskaitāmi citi pretendenti. Ja dalījuma griezumu paceļ augstāk vai zemāk, veidojas heraldiskie gabali. Horizontālā griezuma atkārtojumi rada līdzīgus rezultātus, kā gadījumā ar vertikālajiem skaldījumiem. Arī te minimālais atkārtojumu skaits (divi) var veidot gan dalījumu, gan heraldiskos gabalus (piemēram, līdzīgi kā ar pāli, ja ir divi dalījuma griezumi, atkarībā no krāsu un metālu izvietojuma, rezultāts var būt gan "divkāršais dalījums", gan "sija").

  • Galva (fr. chef, an. chief, vc. Schildhaupt, kr. глава) – vairoga lauka augšmalas josla. Sašaurināta galva tiek dēvēta par galotni (fr. comble, vc. Gipfel, kr. вершина). Ja virs galvas ir atšķirīgas krāsas josla, to dēvē par pārsegtu galvu (fr. chef surmonté [d'un comble], vc. überhöhtes Schildhaupt, kr. завершенная глава). Ja zem galvas ir atšķirīgas krāsas josla (parasti to izmanto, lai izvairītos no divu krāsu vai divu metālu saskaršanās, jeb "sašūšanas"), to dēvē par atbalstītu galvu (fr. chef soutenu, an. chief supported by a filet, vc. unterstütztes Schilhaupt, kr. подпертая глава). Šī josla var būt arī heraldiskais gabals, piemēram, kāda no sašaurinātajām sijām. Visai retos gadījumos (galvenokārt franču heraldikā) ir sastopama caurlauzta galva (fr. chef ajouré, vc. Schildhauptscharte).
  • Pēda (fr. champagne, an. base, vc. Schildfuß, kr. оконечность) – vairoga lauka apakšmalas josla. Sašaurinātu pēdu dēvē par terasi (fr. plaine, vc. Terrasse). Griezuma līnija var būt arī ieliekta vai izliekta.
  • Sija (fr. fasce, an. fess, vc. Balken, kr. пояс) – divkāršais dalījums, lietojot tikai krāsu un metālu. Tā var būt pazemināta, paaugstināta, izliekta vai ieliekta. Atkarībā no vienas virs otras izvietoto siju skaita, mainās to biezums: 1/3 no sijas platuma ir šaursija (fr. devise, an. barrulet, vc. Leiste, Stabbalken, kr. узкий пояс); 1/5 no sijas platuma ir pavediensija (fr. filet en fasce, an. filet fess, vc. Strichbalken, kr. нить, черта). Pieaugot dalījumu skaitam, blazonējot min attiecīgo griezumu skaitu, bet sākot ar 9 griezumiem – svītrots dalījumā. Ja runa ir par sijām, blazonējot min to skaitu vairogā, bet, sākot ar 5 – svītrots ar sijām. Sija var būt saīsināta vienā vai otrā galā, tā var būt arī atdalīta no vairoga malām, t.s. savrupā sija.
  • Reti sastopama siju forma hameidas (fr. hameydes, hamydes, vc. Hamaiden): trīs savrupas sijas, kas liktas cita virs citas, sarūkot garumā no galvas uz pēdu.

dalījumu un skaldījumu apvienojumi

Dalijumu un skaldijumu apvienojumi.png

Dalījumu un skaldījumu apvienojumi – heraldiskā vairoga lauka skaldījumu un dalījumu apvienojumu rezultātā iegūtie gabali.

Vienā vairogā var būt apvienoti skaldījuma un dalījuma griezieni, kas savā starpā tomēr nekrustojas, jo viens no tiem netiek veikts līdz galam. Šādu apvienojumu apzīmē kā skaldītu un pusdalītu (fr. parti micoupé, an. per pale, the dexter/sinister per fess, vc. gespalten und halbgeteilt) vai dalītu un pusskaldītu (fr. coupé miparti, an. per fess, in base per pale, vc. geteilt und halbgespalten). Blazonējot krāsas tiek nosauktas, sākot ar labo augšējo stūri un virzoties gar labo malu uz leju.

Vertikālie un horizontālie griezumi un heraldiskie gabali var tikt savienoti dažādos veidos. Vienkāršākie un izplatītākie bija galvaspālis (fr. chef-pal, an. chief and pale conjoined, vc. Schildhauptpfahl, kr. вписанный костыль), pēdaspālis (fr. pal-champagne, an. pale and base in point conjoined, vc. Schildfußpfahl) labais un kreisais galvassāns (fr. chef-flanc dextre/senestre, an. chief and pale in dexter/sinester flanc conjoined, vc. rechte/linke Schildhauptflanke), pēdassāns (fr. champagne-flanc dextre/senestre, an. point in base in dexter/sinester flanc conjoined, vc. rexhte/linke Schildfußflanke), sānasija (fr. flans dextre/senestre réuni avec la fasce, an. fess and pale in dexter/sinister flank conjoined, vc. rechter/linker Flankenbalken), sijaspālis pēdā/galvā (fr. fasce-pal en pointe / en chef, an. fess conjoined in the lower/upper edge with demi pale, vc. Krücke, kr. костыль), pāļasija (fr. pal réuni avec demi-fasce, an. pale conjoined with demi fess, vc. rechts/links Krücke, kr. обращенный вправо/лево костыль).

  • Vienkāršākais apvienotais dalījums ir četrdalījums (fr. écartelé, an. quarterly, vc. geviert, kr. четверочастный, разбит начетверо, расчетверенный). Katru četrdalījuma laukumu apzīmē atkarībā no tā atrašanās vietas: labajā pusē augšējais laukums ir brīvlaukums (fr. franc-quartier, an. quarter, vc. Freiviertel, kr. вольная четверть); 2) kreisajā pusē augšējais laukums ir kreisais brīvlaukums (fr. franc-quartier senestre, an. sinister quarter, vc. linke obere Vierung); divi apakšējie stūri attiecīgi ir labais pēdas brīvlaukums un kreisais pēdas brīvlaukums (fr. franc-quartier du champagne (dextre/senestre), an. quarter in (dexter/sinister), vc. (rechte/linke) untere Vierung).
  • Brīvlaukuma samazinātā forma ir kantons. (~1/9 no vairoga laukuma), kura atrašanās ir iespējama vienā no sešiem laukumiem. Klasiskā vieta ir labajā augšējā stūrī, kur esošais ir galvas labais kantons(fr. canton dextre du chef, an. canton in dexter chief, vc. rechtes Obereck, kr. вольная часть), kam novietojumu parasti nemaz nemin, saucot to vienkārši par "kantonu". Pārējos gadījumos jāmin, kur kantons novietots. Otra cienījamākā vieta ir galvas vidus kantonam (fr. chanton du chef, an. canton in midle chief, vc. Schildhauptscharte). Kantons kreisajā galvas malā vairs nav tik cienījams, līdzvērtīgs pārējiem laukiem. Labās malas vidū esošo dēvē par labās malas kantonu, bet pretējā pusē izvietotu, par kreisās malas kantonu. Kantons var atrasties trīs dažādās pozīcijās arī pēdā. Pēdējais variants ir kantona izvietojums vairoga sirdī: vidus četrstūris (fr. carreau en abîme, an. delf, vc. Mittel-Vierung, kr. квадрат).
  • Palielinot griezumu skaitu, iegūst lielāku skaitu taisnstūru un kvadrātu, kurus apzīmē pēc griezuma līniju skaita, piemēram, trīsdalījuma, t.i. 9 lauku vairogu (fr. équipolé, an. chequy of nine, vc. neun geschacht, kr. разбито надевятеро) blazonē kā: divreiz skaldīts un divreiz dalīts. Ja laukumu skaits pārsniedz 36, tad apzīmē vienkārši kā šaha dalījumu (fr. échiqueté, an. checky, vc. geschacht, kr. шахматное деление).
  • Samazinot vai nu dalījuma, vai skaldījuma griezumu skaitu, veidojas taisnstūri jeb jumstiņi (fr. billette, an. billet, vc. Schindel, kr. гонт). Sasniedzot četrus skaldījuma un astoņus dalījuma griezienus, piemēram, tos vairs neuzrāda bet apzīmē kā dalītu ar guļus jumstiņiem (fr. billetté couché, an. billety and counterbillety fesswise, vc. quergeschindelt, kr. гонтовидное деление)
  • Taisnstūru tīkla principam atbilst arī mūrējums (fr. maçonné, an. masoned, vc. gemauert, kr. мурованный). Mūrējums pieder pie tās papildinošo elementu grupas, pie kuras pieder arī damascējums un zvīņojums, bet pats rezultāts - ķieģeļu mūris, - ierindojams heraldisko figūru kategorijā.
  • Šādā pat veidā rodas arī heraldikā tik nozīmīga figūra kā krusts (fr. croix, an. cross, vc. Kreuz, kr. крест), kura tīrākā forma ir pāļa un sijas apvienojums. Līdzīgi kā citas figūras, arī krusts var mainīt proporcijas, piemēram, samazinot biezumu un kļūstot par pavedienkrustu (fr. filet en croix, an. cross filet, vc. Fadenkreuz, kr. узкий крест), kā arī pārtapt dvīņu pāļa un dvīņu sijas vai trīņu pāļa un trīņu sijas avienojumos; tas var būt saīsināts pie viena no galiem vai savrups.

vairoga šķēlumi

Heraldiskie diagonalie dalijumi.png

Diagonāls griezums (ar vienu zobena cirtienu) jeb šķēlums – heraldiskā vairoga lauka sadalīšanas princips jeb, un tā iegūtie gabali. Var būt šķelts no labās (fr. tranché, an. [party] per bend, vc. schrägrechts geteilt, kr. скошен с права), vai šķelts no kreisās (fr. taillé, an. [party] per bend sinister, vc. schräglinks geteilt, kr. скошен слева).

  • Visvienkāršākais gabals, kas veidojas šķeļot, ir spāre. Līdzīgi kā pie pāļa vai sijas, griezumu skaits var pieaugt, bet pie deviņiem griezumiem vairs nelieto apzīmējumu "spāre", bet saka: svītrots šķēlumā no labās/kreisās.
    • labā spāre (fr. bande, an. bend, vc. rechter Schrägbalken, kr. перевязь правая, перевязь справа) veidojas, divas reizes šķeļot no labā augšējā uz kreiso apakšējo stūri.
    • kreisā spāre (fr. barre, an. bend sinister, vc. linker Schrägbalken, kr. перевязь леваяб перевязь слева) veidojas, divas reizes šķeļot no kreisā augšējā uz labo apakšējo stūri.
    • Uz pusi šaurāka attiecīgi būs labā vai kreisā šaurspāre (fr. cotice en bande, cotice en barre, an. riband, vc. Schrägrechts-/links/-faden, kr. нить в правую/левую перевязь). 1/5 no spāres biezuma attiecīgi būs labā vai kreisā pavedienspāre. Ja viss vairoga laukums klāts ar šaurspārēm vai pavedienspārēm, tās blazonējot dēvē vienkārši par "spārēm", minot skaitu, bet neuzrādot biezumu, jo tas izriet no griezumu daudzuma. Kreisā pavedienspāre norāda uz ārlaulības izcelsmi.
  • Šaurspāres un pavedienspāres var pārī vai pa trīs veidot t.s. dvīņu vai trīņu gabali.
  • Diagonālie stūru nošķēlumi jeb slīpstūri izvietoti līdzīgi stūru brīvlaukumiem un kantoniem, taču lietoti tiek reti, jo tajos ir pārāk maz vietas figūras ievietošanai. Slīpstūris visa laukuma platumā veido slīpo galvu. Pazeminātos slīpstūrus latviešu heraldikā nemin kā atsevišķu gadījumu, bet dēvē par dalījumu ševrona veidā. Situācijā, kad vairogs tiek šķelts ar četriem slīpstūriem (fr. vêtu, an. dexter and sinister points and base points dexter and sinister, vc. vier Eckflanken, kr. облачено), iegūstam jaunu heraldisko gabalu, rombu (te gan ir nekonsekvence: četru slīpstūru radītā romba stūri pieskaras malām, bet romba kā atsevišķas figūras stūriem jābūt atrautiem no vairoga malām, taču senākajos ģerboņos tas dažkārt netiek ievērots).
  • Dažbrīd grūti tveramas ir atšķirības starp smailes dalījumu un smaili (fr. pointe, an. pile reversed, vc. Spitze, kr. [вписанное] острие), kur arī speciālistu vidū pastāv atšķirīgas interpretācijas. Piemēram, vācu heraldikā smaili neuzskata par šķēluma veidu, bet par heraldisko gabalu, no kā atvasina sašaurinātu smaili, ko dēvē par ķīli (Keil). Vairogs var tikt dalīts ar smaili arī apvērstā veidā - apvērstais smailes dalījums (britu heraldikā lieto tikai apvērstu smaili). Ja smailes dalījums izpildīts ar trim krāsām un metāliem, tas ir trīsdalīts ar smaili vai trīsdalīts ar apvērstu smaili . Smaile var būt arī vērsta uz vienu no vairoga malām. Latviešu heraldikā nav senu tradīciju ar smailes dalījuma atšķiršanu no smailes kā heraldiskā gabala, ne arī smailes platuma diferenciācijas.
    • Vairākas smailes var savienoties pret vienu punktu, vienlaikus sašaurinoties to pamatnēm. Šo dalījuma veidu dēvē par nosmailinātu (fr. pointé, an. in point, vc. gespitz, geständert, kr. стропильно разбито) – aprakstā noteikti jānorāda vairoga pozīcija, pret kuru smailes savienojas, un dalījuma griezumu skaits.
    • Saīsināta smaile tiek dēvēta par pussmaili (fr. demi-pointe, an. demi-pile reversed, vc. steigender Halbkeil, kr. укороченное острие).
  • Ševrons (fr. chevronel, an. chevronel, vc. Sparren, kr. стропило) veidojas, smailes veidā saduroties labajai un kreisajai spārei. Tam ir tikai viena samazinātā forma, šaurševrons. Bez tam, ševrons var būt apvērsts, paaugstināts (ja tā pamats nesākas pēdā) vai pazemināts (ja tā smaile nesasniedz vairoga augšmalu).
    • Ševroni var tikt kombinēti savā starpā, kur no izplatītākajām formām jāmin dubultševrons (fr. deux chevrons accostés, an. two chevrons conjoined in fess, vc. Doppelsparren, kr. два стропила, одно подле другого), pretševrons (fr. deux chevrons appointés, an. two chevrons in counter point, vc. Gegensparren), krustotais dubultševrons (fr. deux chevrons accostés entrelacés, an. two chevrons interlaced), pītais pretševrons (fr. trois étais entrelacés, l'un renversé, an. three chevronels interlaced, one reversed, vc. Sparrenflechtgitter).

šķēlumu apvienojumi

Heraldisko diagonalo dalijumu apvienojumi.png

Šķēlumu apvienojumu formas, piemēram, divu diagonālo šķēlumu apvienojums, no kuriem viens nav izpildīts līdz galam, laukums top šķelts no labās, pusšķelts no kreisās, savukārt līdz galam izpildīti divi šķēlumi dod šķērso četrdalījumu – vairoga laukums ir šķērsām četrdalīts (fr. écartelé en sautoir, an. per saltire, vc. Schräggeviert, kr. разбито косвенно начетверо). Iegūto dalījumu var aplūkot gan kopā, gan katru iegūto gabalu atsevišķi, piemēram šķērsajā četrdalījumā iegūtais augšējais trīsstūris ir trīsstūra galva (fr. chef triangulaire, an. triangle issuing from chief, vc. Winkelschildhaupt). Apvienojot vairākus labos un kreisos šķēlumus, veidojas jaunas kombinācijas. Ja šķēlumu skaits no abām pusēm vienāds, iegūst rombveida laukuma tīklu – šķērso šaha dalījumu (fr. losangé, an. lozengy, vc. gerautet, kr. ромбовидное деление), bet ja iegūtie rombi ir vertikāli izstiepti, to dēvē par vārpstiņas dalījumu (fr. fuselé, a. fusily, vc. gespindelt). Dalījumi var tikt orientēti, pieskaņojoties esošo heraldisko gabalu - pāļa, sijas, labās vai kreisās spāres, - virzienam. Ja griezumu skaits no abām pusēm nesakrīt, veidojas jaunas kompozīcijas.

Retāk sastopamas ir atsevišķi lietotas figūras jeb gabali, kas iegūti, kombinējot griezumus:

  • rombs (fr. losange, an. lozenge, vc. Raute, kr. ромб) – visbiežāk tiek likts pāļa virzienā, taču tas nav obligāti.
  • vārpstiņa (fr. fuseé, an. fusil, vc. Spindel) – neliels, izstiepts rombs.
  • rūts (fr. macle, an. mascle, vc. Fensterraute, kr. веретено) – rombs vai vārpstiņa ar tukšu vidu.
  • šķērskrusts (fr. sautoir, an. saltire, vc. Schrägkreuz, kr. Андреевский крест) - labās un kreisās spāres apvienojums. Tā sašaurināta forma ir šķērsais pavedienkrusts (fr. filet en sautoir, an. saltire filet, vc. Leistensschragen).
  • stīpa (fr. frette, an. fret, vc. Fensterraute, von Schragen durchflochten) – šķērsais pavedienkrusts apvienojumā ar rūti.
  • pinums jeb pīts (fr. fretté, an. fretty, vc. gegittert) – labo un kreiso pavedienspāru krustošana visā laukumā.
  • rusts (fr., an. rustre, vc. durchbohrte Raute, kr. пробитый ромб) – rombs ar caurumu vidū.

diagonālo, vertikālo un horizontālo dalījumu apvienojumi

Diagonalo vertikalo un horizontalo dalijumu apvienojumi.png

Šādus dalījumu apvienojumus nosacīti var iedalīt vairākās grupās. Pie trīsdalījumu grupas pieder t.s. dīseles dalījums, dakšas dalījums u.c. Šo gabalu biezums labāka veidola panākšanai parasti tiek jūtami sašaurināts, attiecībā pret goda apgabalu laukumu.

  • dīsele (fr. pairle, an. pall, vc. Deishel, kr. вилообразный крест) – heraldiskais gabals, ko veido apvērsts ševrons kopā ar pāli.
  • dakša (fr. pairle renversé, an. pall reversed, vc. Göpel, kr. опрокинутый вилообразный крест) – figūra, ko veido pālis kopā ar pazeminātu ševronu.

Šiem dalījumiem var būt arī variācijas, piemēram, pāļadīsele (ar dalvā caurejošu pāli, kas turpinās līdz pēdas malai), paduse (ko veido dīsele ar pildītu augšējo trīsstūri), kā arī sarežģītākas formas, piemēram, dakšas dalījums ar skaldītu smaili u.c. Bez tam dakša, dīsele, ševrons un spāre var pastāvēt apvienojumā ar galvu, pēdu un sāniem, veidojot jaunus, tomēr reti sastopamus gabalus, piemēram, kreiso galvasspāri u.c.

Četrdalījuma un šķērsā četrdalījuma apvienojumā rodas t.s. ķīļu dalījums jeb ķīļu krusts (fr. gironné, an. gironny, vc. geständert, kr. клинчатое деление (ja dalījumu skaits lielāks par 8, to uzrāda aprakstā). Ķīļu dalījuma pamatelements ir ķīlis (fr. giron, an. gyron, vc. Ständer, kr. клин), kura izmēri atbilst vairoga dalījumam 8 laukumos, un var atrasties jebkurā no tiem.

Apvienojot vairākkārtēju skaldījumu, dalījumu un vienlaicīgu šķelšanu no labās, kreisās vai abām pusēm, iegūst trīsstūrus ar dažādu izkārtojumu. Atsevišķi ņemts, šis gabals ir trīsstūris (fr. un an. triangle, vc. Dreieck, Spickel, kr. пирамида), kas var būt gan pildīts, gan tukšu vidu.

liekto un koncentrisko dalījumu veidi

Liekto un koncentrisko dalijumu veidi.png

Liektie griezumi savā pamatformā - ar vienu rādiusa griezuma līniju, - tiek izmantoti tāpat kā taisnajās dalījumu šķēlumos un skaldījumos, precizējot iegūto gabalu kā "liektu". Piemēram, "liektais sāns", "liektais dubultsāns", "caurlauzta galva", "izliekta pēda" u.c. Tāpat liekti var būt diagonālie dalījumi, piemēram, "ieliektas smailes dalījums", "ieliekta smaile", "ieliekts slīpstūris", "ieliekts ševrons" u.c. Dzimtu ģerboņos gadsimtu gaitā taisnās un liektās līnijas var mainīties viena uz otru, pakļaujoties konktrētā laika grafiskajai modei, piemēram, ševronu rokoko un baroka laikmeta ģerboņos var attēlot kā liektu, bet modei pārejot, var atgriezties pie taisnas formas.

Savukārt sarežģoties griezumam, rodas jaunas formas, piemēram, ar vienu rādiusu veiktajam izkapts dalījumam (fr. fauché, vc. Mondschnitt, kr. серповидное деление) iegriežoties dziļāk pretējā laukumā, rodas potējuma griezums (fr. enté).

Viens no svarīgākajiem heraldiskajiem gabaliem, ko iegūst ar liektu griezumu, ir apmale (fr. bordure, an. border, vc. Schildrand, kr. кайма), bet atraujoties no vairoga malas, tā kļūst par iekšējo apmali (fr. orle, an. tressure, vc. Innenbord, kr. внутренняя кайма). Tā var dubultoties un tikt rotāta ar heraldiskās lilijas augšdaļu (visbiežāk Lielbritānijā un Francijā), kļūstot par trešeru (fr. trécheur, an. double tressure, vc. doppeltes Innenbord). Ja apmale ir plata, vairoga vidū veidojas laukums kā mazs vairodziņš (fr. écusson, an. inescutcheon, vc. Mittelschildchen, kr. щиток).

Apļa forma ir atkarīga no tā, ko tai jāsimbolizē (ļoti reti sastopams aplis viens pats, t.s. disks), ir plakanas (divdimensiju) vai sfēriskas. Latviešu heraldikā krāsainās sfēriskās apļveida figūras tiek dēvētas par lodēm, bet metāla apļveida figūras – par bezantiem. Franču heraldikā sfēriskajām lodēm ir arī starpvarianti, kuros izmantots gan metāls, gan krāsa: lode-bezants (besant-tourteau), bezants-lode (tourteau-besant). Lai varētu attēlā atšķirt sfēriskās lodes no plakanajiem bezantiem, lodes sfērisko formu parasti uzsver ar nelielu ēnu vai atspīdumu. Bezants ar caurumu vidū veido gredzenu (fr. annelet, an. annulet, vc. Ring, kr. кольцо), ko var dēvēt arī par apaļo apmali vai ciklamoru. Ja gredzena vidū esošajā caurumā ir cita krāsa, nekā vairoga virsmai, tas kļūst par spoguli (fr. miroir, an. mirror, vc. Spiegel).

figurālie griezumi

Figuralo griezumu veidi.png

Griezuma mala var būt liekta, lauzīta, ar sarežģītu konfigurāciju, kuru iespējams lietot visos trijos pamatdalījumos - skaldījums, dalījums, šķēlums, - vai to kombinācijās. Daļu no tiem var piemērot tikai dalījumiem, daļu – arī heraldiskajiem gabaliem.

Vienkāršākais, taču reizē arī retākais ir pakāpes griezums, kam līdzīgs ir heraldiskais gabals – lauzta un pārbīdīta sija (tādā pašā veidā var tikt lauzts un pārbīdīts arī pāļis, labā un kreisā spāre. Turpinot pakāpienus, nonāk pie diagonālas kāpņu formas. Pakāpienu skaitam palielinoties, blazonējot jau ronā par zobojumu ar pakāpieniem (retos gadījumos to var piemērot labajai vai kreisajai spārei.

Dalījumā var veidoties arī dzeguļveida izvirzījums, t.i. dalīts ar dzeguli (fr. coupé à un creneau, an. [per fess] escartelly, vc. mit Zinne geteilt). Dzeguļus atkārtojot, veidojas dzeguļu dalījums, t.i. dalīts ar dzeguli (fr. crenelé, an. embattled, vc. Zinnenschnitt, kr. стеннозубчатый), jeb dzeguļots, norādot, augšā vai apakšā, vai no abām pusēm. Ja dzeguļu rinda vienā pusē pabīdīta par vienu fragmentu, heraldiskais gabals ir dzeguļots un pretdzeguļots. Dažkārt ģerboņos dzeguļus attēlo reālistiskā formā kā nocietinājuma mūra augšdaļu ar dzeguļiem.

Sarežģot dzeguļu griezumu, iegūst kruķu griezumu (fr. potenté, an. potenty, vc. Krückenschnitt, kr. рассечен/пересечен/скошен костыльными зубцами) un krusta griezums (fr. croisetté, an. embattled, embattlements terminating in crosslets, vc. Kreuzschnitt, kr. с крестовидными зубцами), bet dzeguļu rinda ar nosmailinātiem dzeguļiem ir smailo dzeguļu griezums (fr. crenelé fiché, palissé, an. urdy, vc. Eisenhütleinschnitt, kr. с заостренными зубцами). Citas dzeguļu griezuma variācijas ir bezdelīgastu griezums (fr. mortaisé, an. dovetailed, vc. breitzinnformig geteilt, Schwalbenschwanzschnitt), kā arī zarotais griezums jeb zarots (fr. écoté, clavelé, an. raguly, vc. Astschnitt, kr. пнистый).

Līdzīgi veidojas smaiļu griezums (fr. émanché, an. dancy, dancetty, vc. min Spitzen [geteilt, gespalten], spitzenförmig [geteilt, gespalten], kr. [остро] зубчатый), kur, atkarībā no zobu asuma, nodala zobotu un zobinātu griezumu. Zobot un zobināt var arī heraldiskos gabalus. Retumis vienu zobu pievieno kādai heraldiskajai figūrai. Ja viena no četrām pamatfigūrām, piemēram, sija ir izlauzīta ar zobiem, to dēvē par zigzagveida siju, nevis zobotu siju – no zobojuma to atšķir lielāks lauzumu solis un taisnam leņķim tuvākas zobu smailes.

Robojums var būt arī ar izliektiem vai ieliektiem pret augšu vai sāniem – tā veidojas izrobots griezums (fr. engrelé, an. engrailed, vc. ausgeschupft, kr. опрокинуто-чешуйчатое, выщербленное) vai ierobots griezums (fr. cannelé, an. invected, vc. Schuppenschnitt, eingeschupft, kr. чешуйчатое), vai attiecīgi izrobots vai ierobots heraldiskais gabals. Izmantojot vairākus radiusus, iegūst izliekti ieliektu griezumu, kas piemērojams jebkuram no pamatdalījumiem kā arī daudziem heraldiskajiem gabaliem. Tas ir t.s. viļņotais griezums (fr. ondé, an. wavy, vc. Wellenschnitt, kr. волнистое). Ja viļņotā griezuma liekumi izteikti sliecas uz vienu pusi, jau tuvojoties meandra formai, veidojas viļņu griezums (fr. en forme de crocs recourbés, an. crested, vc. Sturzwellenchnitt). Ja viļņotais griezums ir ar izteiktāku locījumu, taču nenoliecas ne uz vienu pusi, iegūst mākoņu griezumu (fr. nebulé, an. nebuly, vc. Wolkenschnitt, kr. облачный), kas būtībā ir dzeguļojums ar noapaļotiem dzeguļiem.

Aplikativie dalijumi.png

Retāk griezuma līnijas var būt arī liektas ar brīvu līniju. Tā zobotais griezums var pārtapt vilka zobu griezumā (vc. Wolfszahnschnitt), vai arī reti sastopamajā staru griezumā (fr. rayonné, an. rayonny, vc. Flammenschnitt), kuru ne vienmēr var viegli atšķirt no liesmu griezuma (fr. emmanché flamboyant, vc. Flammenschnitt, kr. пламявидное). Retāki ir gliemeža griezums (fr. en giron arrondi, vc. Schneckenschnitt, kr. улиткообразное) un gliemeža četrdalījums. Bez tam vācu un skandināvu heraldikā sastopami visai sarežģīti brīvie griezumi, kuru veidotā kontūra atdarina kādu stilizētu augu valsts formu, piemēram liepas lapas griezums (vc. Lindenschnitt), trejlapja griezums (vc. Kleeblattschnitt), lilijas griezums (vc. Lilienschnitt), egles griezums (vc. Tannenschnitt), skuju griezums u.c.

aplikatīvie dalījumi

Aplikatīvie dalījumi (fr. chargé de..., vc. belegt mit... – "aplikts ar", kr. обремененный) – ģerboņa figūru tālākie dalījumi, skaldījumi un šķēlumi, aplikti ar heraldiskajām figūrām. Piemēram, pāli var skaldīt, uz tā uzliekot šaurpāli vai pavedienpāli, vienu vai vairākus. Bez tam dalījumus var piemērot arī neheraldiskajām, parastajām figūrām, kas ir pat izplatītāks dalījumu veids.

Specifiska parādība ir saliktie gabali (fr. componé, an. compony, vc. gestückt, kr. составной). Piemēram, saliktā apmale, kas vienā vai divās rindās pārtop par šaha dalījumu.

Ja figūra ir nogriezta, proti, parādīta tās daļa, kas nesaskaras ar kādu citu figūru vai dalījumu, veidojas samērā rets gadījums, ko dēvē par figūru kropļošanu jeb deformēšanu. Izplatītākie šādi deformējumi ir figūras nosmailinājums, izlauzums, caurlauzums un sašķēlums. Bieži vien sakropļotā figūra iegūts simbolisku nozīmi, piemēram, caurlauztas figūras atrašanās ģerbonī var liecināt par kādu apkaunojošu notikumu ģerboņa īpašnieku dzimtas vēsturē, kam sekojusi to sizerena pavēla pirms tam pilno figūru "iztukšot". Tas pats attiecas arī uz kreiso pavedienspāri, kas gan garajā, gan saīsinātajā formā ir bastarda zīme.

Skat. arī neheraldiskās figūras

Literatūra par šo tēmu

  • Lancmanis I., Heraldika. - Neputns: Rīga, 2007. ISBN 978-9984-729-93-0

  • Parker James. A Glossary of Terms Used in Heraldry. - James Parker & Co.: Oxford, 1894 (Newton Abbot: David & Charles, 1970)

  • Das große Buch der Wappenkunst. / Wolfgang Leonhard - Verlag Georg D.W.Callwey: München, 2001, ISBN 3-8289-0768-7

Resursi internetā par šo tēmu