Atšķirības starp "Hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
'''Hercogs''' (vāc. ''Herzog'', fr. ''Duc'', angl. ''Duke'', it. ''Duca'', kr. ''Герцог'') – vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – '''hercogiene''' (''Her Grace The Most Noble Duchess''). Sākotnēji senajiem [[ģermāņi]]em vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] laikā [[cilts]] vadonis. [[Absolūtisms|Absolūtās]] monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs [[Princis|princim]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (''His Grace The Most High, Noble and Potent Prince''), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]]. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor'').
 
'''Hercogs''' (vāc. ''Herzog'', fr. ''Duc'', angl. ''Duke'', it. ''Duca'', kr. ''Герцог'') – vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – '''hercogiene''' (''Her Grace The Most Noble Duchess''). Sākotnēji senajiem [[ģermāņi]]em vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] laikā [[cilts]] vadonis. [[Absolūtisms|Absolūtās]] monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs [[Princis|princim]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (''His Grace The Most High, Noble and Potent Prince''), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]]. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor'').
 
 
* '''Erchercogs''' (vāc. ''Erzherzog'', angl. ''Archduke'') - rangā zemāks par [[Princis|kūrfirstu]] un [[Karalis|karali]], taču augstāks par hercogu. Pirmo reizi tituls pieminēts Austrijas hercoga Rūdolfa IV (1358.-1365.) izveidotajā it kā 1156. gadā [Vācu nācijas sv. Romas impērijas [[Imperators|imperatora]] Fridriha I Barbarosas Austrijas hercogiem piešķirtajā privilēģiju sarakstā „Privilegium Maius”. Kaut arī imperators to neatzina, jau Austrijas hercogs Ernsts (1406.-1424.) sāka dēvēties par "erchercogu". Oficiāli tituls tika atzīts ap 1458. gadu, kad imperators Fridrihs III to piešķīra savam jaunākajam brālim Albrehtam VI. Sākot ar XVI gs. titulu sāka izmantot ne tikai Austrijā, bet arī citos [[Habsburgu dinastija]]s karaļnamos, lai nošķirtu karaliskās asins prinčus un princeses no nekaraliskiem hercogiem.
 
* '''Erchercogs''' (vāc. ''Erzherzog'', angl. ''Archduke'') - rangā zemāks par [[Princis|kūrfirstu]] un [[Karalis|karali]], taču augstāks par hercogu. Pirmo reizi tituls pieminēts Austrijas hercoga Rūdolfa IV (1358.-1365.) izveidotajā it kā 1156. gadā [Vācu nācijas sv. Romas impērijas [[Imperators|imperatora]] Fridriha I Barbarosas Austrijas hercogiem piešķirtajā privilēģiju sarakstā „Privilegium Maius”. Kaut arī imperators to neatzina, jau Austrijas hercogs Ernsts (1406.-1424.) sāka dēvēties par "erchercogu". Oficiāli tituls tika atzīts ap 1458. gadu, kad imperators Fridrihs III to piešķīra savam jaunākajam brālim Albrehtam VI. Sākot ar XVI gs. titulu sāka izmantot ne tikai Austrijā, bet arī citos [[Habsburgu dinastija]]s karaļnamos, lai nošķirtu karaliskās asins prinčus un princeses no nekaraliskiem hercogiem.
* '''Lielhercogs''' – (vāc. ''Großherzog'', angl. ''Grand duke'') absolūti suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs [[Kņazs|lielkņazam]] un karalim (ja vien šis lielhercogs nav kāda karaļa vasalis). Pirmais šādu titulu no [[Pāvests|pāvesta]] Pija V saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] šis tituls piederēja Hesenes, Badenes, Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Švērīnas, Meklenburgas-Strelicas, Oldenburgas, Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam.
+
* '''Lielhercogs''' – (vāc. ''Großherzog'', angl. ''Grand duke'') suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs [[Kņazs|lielkņazam]] un karalim. Vācu zemēs rangā starp ''hercogu'' un karali. Pirmais šādu titulu no [[Pāvests|pāvesta]] Pija V saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā šo titulu piešķīra Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Šverinas, Meklenburgas un Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam.
  
 
== Literatūra ==
 
== Literatūra ==
  
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 14. lpp.
+
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 83. lpp.
  
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==
 
== Resursi internetā par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 11. janvāris, plkst. 10.34

Hercogs (vāc. Herzog, fr. Duc, angl. Duke, it. Duca, kr. Герцог) – vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – hercogiene (Her Grace The Most Noble Duchess). Sākotnēji senajiem ģermāņiem vēlēts karadraudzes vadītājs, agro viduslaiku laikā cilts vadonis. Absolūtās monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs princim. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (His Grace The Most High, Noble and Potent Prince), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (Prince Sang Royal), bet augstāk esoši par marķīziem. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (Sua Altezza) kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (Seine/Ihre Durchlaucht), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (Seine/Ihre Hoheit). Spānijas karalistē hercogi un karalistes grandi tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (El Excelentísimo Señor).

  • Erchercogs (vāc. Erzherzog, angl. Archduke) - rangā zemāks par kūrfirstu un karali, taču augstāks par hercogu. Pirmo reizi tituls pieminēts Austrijas hercoga Rūdolfa IV (1358.-1365.) izveidotajā it kā 1156. gadā [Vācu nācijas sv. Romas impērijas imperatora Fridriha I Barbarosas Austrijas hercogiem piešķirtajā privilēģiju sarakstā „Privilegium Maius”. Kaut arī imperators to neatzina, jau Austrijas hercogs Ernsts (1406.-1424.) sāka dēvēties par "erchercogu". Oficiāli tituls tika atzīts ap 1458. gadu, kad imperators Fridrihs III to piešķīra savam jaunākajam brālim Albrehtam VI. Sākot ar XVI gs. titulu sāka izmantot ne tikai Austrijā, bet arī citos Habsburgu dinastijas karaļnamos, lai nošķirtu karaliskās asins prinčus un princeses no nekaraliskiem hercogiem.
  • Lielhercogs – (vāc. Großherzog, angl. Grand duke) suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs lielkņazam un karalim. Vācu zemēs rangā starp hercogu un karali. Pirmais šādu titulu no pāvesta Pija V saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc Vīnes kongresa 1815. gadā šo titulu piešķīra Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Šverinas, Meklenburgas un Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 14., 83. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu