Atšķirības starp "Hercogs" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m
m
 
(10 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Hercogs''' (lat. ''dux'', vāc. ''Herzog'', fr. ''duc'', angl. ''duke'', it. ''duca'', kr. ''герцог'') – vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī karaļa/imperatora vasalis, rangā nākošais aiz karaļa. Sieviešu dzimtē – '''hercogiene''' (''Her Grace The Most Noble Duchess''). Sākotnēji senajiem [[ģermāņi]]em tautas sapulcē vēlēts [[karadraudze]]s vadītājs, agro [[Viduslaiki|viduslaiku]] laikā [[cilts]] vadonis. [[Absolūtisms|Absolūtās]] monarhijas laikā augstākais aristokrātijas tituls, pēc ranga līdzvērtīgs [[Princis|princim]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem (''His Grace The Most High, Noble and Potent Prince''), kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]]. Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada. Vācu zemēs kopš 1825. gada dēvējās par "viņa/viņas gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "viņa/viņas augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit''). Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor'').
+
'''Hercogs''' (fr. ''duc'', angl. ''duke'', it. ''duca'', sp. ''duque'', vc. ''Herzog'', kr. ''герцог'') – sākotnēji, Eiropas [[vadonība]]s sabiedrībā tautas sapulcē vēlēts [[karadraudze]]s vadonis (lat. ''dux''), vēlāk [[cilts]] vadonis, kas savu statusu manto; viens no augstākajiem [[aristokrātija]]s tituliem Rietumeiropā: vai nu suverēns [[monarhs]], hercogistes valdnieks vai arī tiešs karaļa/imperatora vasalis, pēc ranga starp [[Kūrfirsts|kūrfirstu]] un [[Firsts|firstu]]. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes [[Princis|prinčiem]], kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (''Prince Sang Royal''), bet augstāk esoši par [[Marķīzs|marķīziem]].
* '''Erchercogs''' (vāc. ''Erzherzog'', angl. ''Archduke'') - rangā zemāks par [[Princis|kūrfirstu]] un [[Karalis|karali]], taču augstāks par hercogu. Pirmo reizi tituls pieminēts Austrijas hercoga Rūdolfa IV (1358.-1365.) izveidotajā it kā 1156. gadā [Vācu nācijas sv. Romas impērijas [[Imperators|imperatora]] Fridriha I Barbarosas Austrijas hercogiem piešķirtajā privilēģiju sarakstā „Privilegium Maius”. Kaut arī imperators to neatzina, jau Austrijas hercogs Ernsts (1406.-1424.) sāka dēvēties par "erchercogu". Oficiāli tituls tika atzīts ap 1458. gadu, kad imperators Fridrihs III to piešķīra savam jaunākajam brālim Albrehtam VI. Sākot ar XVI gs. titulu sāka izmantot ne tikai Austrijā, bet arī citos [[Habsburgu dinastija]]s karaļnamos, lai nošķirtu karaliskās asins prinčus un princeses no nekaraliskiem hercogiem.
 
* '''Lielhercogs''' – (vāc. ''Großherzog'', angl. ''Grand duke'') suverēns monarhs, pēc ranga līdzvērtīgs [[Kņazs|lielkņazam]] un karalim. Vācu zemēs rangā starp ''hercogu'' un karali. Pirmais šādu titulu no [[Pāvests|pāvesta]] Pija V saņēma Florences hercogs Kozimo I dei Mediči 1569. gadā. Pēc [[Vīnes kongress|Vīnes kongresa]] 1815. gadā šo titulu piešķīra Saksijas-Veimāras, Meklenburgas-Šverinas, Meklenburgas un Luksemburgas hercogiem, Prūsijas karalim kā Lejasreinas un Poznaņas lielhercogam, Austroungārijas imperatoram kā Krakovas lielhercogam un Transilvānijas lielhercogam.
 
  
== Literatūra ==
+
'''[[Titulatūra]]''':
 +
* Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. ''His Grace The Most Noble Duke'').
 +
* Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (''Seine/Ihre Durchlaucht''), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (''Seine/Ihre Hoheit'').
 +
* Spānijas karalistē hercogi un karalistes [[Grands|grandi]] tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (''El Excelentísimo Señor'').
 +
* Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (''Sua Altezza'') kopš 1630. gada.
 +
* Krievijas impērijā: "Spožība" (kr. ''Сиятельство'')
 +
 
 +
Skat. arī: [[erchercogs]], [[lielhercogs]], [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]
 +
 
 +
==== Literatūra par šo tēmu ====
  
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.
 
* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.
  
== Resursi internetā par šo tēmu ==
+
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
 
* [http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Dukedoms Lielbritānijas hercogistu saraksts (en.wikipedia.org)]
 
  
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]
 
[[Kategorija:Tituli un amati]]

Pašreizējā versija, 2014. gada 8. jūlijs, plkst. 09.24

Hercogs (fr. duc, angl. duke, it. duca, sp. duque, vc. Herzog, kr. герцог) – sākotnēji, Eiropas vadonības sabiedrībā tautas sapulcē vēlēts karadraudzes vadonis (lat. dux), vēlāk cilts vadonis, kas savu statusu manto; viens no augstākajiem aristokrātijas tituliem Rietumeiropā: vai nu suverēns monarhs, hercogistes valdnieks vai arī tiešs karaļa/imperatora vasalis, pēc ranga starp kūrfirstu un firstu. Anglijā hercogi pielīdzināti otrās pakāpes prinčiem, kas rangā ir zemāki tikai par karaliskajā dinastijā dzimušiem "asins prinčiem" (Prince Sang Royal), bet augstāk esoši par marķīziem.

Titulatūra:

  • Anglijas karalistē: "Viņa Augstdzimusī Žēlastība" (angl. His Grace The Most Noble Duke).
  • Vācu zemēs: "Viņa/Viņas Gaišība" (Seine/Ihre Durchlaucht), bet no 1844. gada - "Viņa/Viņas Augstība“ (Seine/Ihre Hoheit).
  • Spānijas karalistē hercogi un karalistes grandi tika dēvēti par "izcilajiem senjoriem“ (El Excelentísimo Señor).
  • Itālijas zemēs suverēnie hercogi bija "viņa augstība“ (Sua Altezza) kopš 1630. gada.
  • Krievijas impērijā: "Spožība" (kr. Сиятельство)

Skat. arī: erchercogs, lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogiste

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 14., 83., 96. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu