Atšķirības starp "Hiliasms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (jauna lapa)
 
m
 
(2 starpversijas, ko mainījis viens dalībnieks, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Hiliasms''' (gr. ''chilioi'' - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības tūkstošgadu valstij pēc [[Kristus]] otrās atnākšanas.
+
'''Hiliasms''' jeb '''milenārisms''' (gr. ''chilioi'' - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības "tūkstošgadu valstij" zemes virsū. Raksturīgs [[Jūdaisms|jūdaismam]] un agrīnajai [[kristietība]]i, kur tas saistīts ar [[mesija]]s - pestītāja atnākšanas ideju. Kad kristietība kļuva par [[Senā Roma|Romas valsts]] vienīgo oficiālo reliģiju, tā atteicās no jebkādas iespējas grozīt kārtību zemes virsū, akcentējot ideju par taisnīgu atmaksu pēc nāves, un noraidīja ''hiliasmu'' kā viltus mācību. Viduslaikos ''hiliasms'' atdzima vairākās [[herēze]]s mācībās. Mūsdienās ''hiliasms'' ir vairāku [[Sekta|sektu]] ideoloģisko koncepciju sastāvdaļa.
  
== Ieteicamā literatūra ==
+
== Literatūra par šo tēmu ==
  
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
 
* Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
 +
* Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 153. lpp.
  
 
[[Kategorija:Kristietība]]
 
[[Kategorija:Kristietība]]

Pašreizējā versija, 2009. gada 27. jūlijs, plkst. 11.37

Hiliasms jeb milenārisms (gr. chilioi - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības "tūkstošgadu valstij" zemes virsū. Raksturīgs jūdaismam un agrīnajai kristietībai, kur tas saistīts ar mesijas - pestītāja atnākšanas ideju. Kad kristietība kļuva par Romas valsts vienīgo oficiālo reliģiju, tā atteicās no jebkādas iespējas grozīt kārtību zemes virsū, akcentējot ideju par taisnīgu atmaksu pēc nāves, un noraidīja hiliasmu kā viltus mācību. Viduslaikos hiliasms atdzima vairākās herēzes mācībās. Mūsdienās hiliasms ir vairāku sektu ideoloģisko koncepciju sastāvdaļa.

Literatūra par šo tēmu

  • Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 153. lpp.