Hiliasms

Hiliasms (gr. chilioi - tūkstoš) - ticība visu cilvēko (ticīgo) sociālās vienlīdzības un brālības "tūkstošgadu valstij" zemes virsū. Raksturīgs jūdaismam un agrīnajai kristietībai, kur tas saistīts ar mesijas - pestītāja atnākšanas ideju. Kad kristietība kļuva par Romas valsts vienīgo oficiālo reliģiju, tā atteicās no jebkādas iespējas grozīt kārtību zemes virsū, akcentējot ideju par taisnīgu atmaksu pēc nāves, un noraidīja hiliasmu kā viltus mācību. Viduslaikos hiliasms atdzima vairākās herēzes mācībās. Mūsdienās hiliasms ir vairāku sektu ideoloģisko koncepciju sastāvdaļa.

Ieteicamā literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 333. lpp.
• Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 153. lpp.