Hipatija no Aleksandrijas

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 22. oktobris, plkst. 13.09, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Resursi internetā par šo tēmu)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Aleksandrijas Hipatija (gr. Υπατία, angl. Hypatia of Alexandria, ~370.-415.) - filozofe, astronome un matemātiķe Senās Romas Ēģiptes provincē, Aleksandrijā. Viena no nedaudzajām sievietēm vēsturē, kas guvusi atzīstamus sasniegumus filozofijā un eksaktajās zinātnēs. Viņas filozofiskie uzskati un matemātikas koncepcijas diemžēl nav zināmas (izņemot t, ka uzskatījusi sevi par Platona sekotāju), jo Hipatijas darbi ir gājuši bojā, saglabājušās tikai atsauksmes par tiem citu autoru darbos. Dzimusi ap 370. gadu Aleksandrijā. Tēvs - Aleksandrijas Teons, matemātiķis un astronoms. Kopā ar savu skolnieku Sinēciju piedalījusies astrolābija pilnveidošanā, veidojusi arī zvaigžņu kartes, veikusi eksperimentus izikā (šķidrumu blīvumu noteikšana u.c.). Hipatijas intelektuālā darbība piesaistījusi domāt mīlošus ļaudis un ap 390. gadu viņai jau bijusi pastāvīga skolnieku grupa. Ir zināmi vairāku viņas skolnieku vārdi, tai skaitā visai ievērojamas personas tā laika Aleksandrijā: vairāki augstākie militārie ierēdņi (comes et magister utriusque militiae per Orientem) un arhonti (konkrētāk, Pentadijs un Heliodors. Zinām, ka Pentadijs 403.-404. gados bijis imperatora prefekts Ēģiptē, savukārt Heliodors bija retors un justīcijas pārzinis imperatora prefekta kancelejā. Lasījusi lekcijas ne tikai filozofijā, bet arī matemātikā, ģeometrijā un astronomijā. 415. gadā notikušajā kārtējā pagānisma vajāšanas vilnī, kad visā impērijā tika iznīcinātas antīkās kultūras vērtības, grauti tempļi, dedzinātas bibliotēkas un vajāti filozofi, martā Hipatiju pēc Aleksandrijas patriarha Kirila pavēles uz ielas nolinčoja kristiešu pūlis (saskaņā ar imperatora Teodosija I likumu matemātika tika atzīta par nekristīgu nodarbe, pielīdzināmu maģijai, par ko bija paredzēts nāvessods).

Pirmie pētījumi par Hipatiju tika publicēts vācu zemēs: Schmidt D. J. A. "De Hipparcho, duobus Theonibus doctaque Hypatia." ( Jena, 1689.), kā arī Wernsdorff J. C. "De Hypatia philosopha Alexandrina." // Dissertationes IV. De Cyrillo in causa tumultus alexandrini caedisque Hypatiae (Wittenberg, 1747.–1748.). Populārajā literatūrā visai bieži var sastapt viņai piedēvētu izteikumu: "Labāk ir domāt un kļūdīties, nekā nedomāt vispār. Pats briesmīgākais ir ticību pasniegt kā patiesību."

Komentāri

Jau 294. gadā matemātika (ars mathematica) tika nolādēta un aizliegta - “ars autem mathematica damnabilis interdicta est”, - Justiniana Kodeksā (IX.18.2.). Saskaņā ar Laodikejas koncila (343.-381.) lēmumiem, tika aizliegts nodarboties ar matemātiku, kas tika klasificēta kā maģijas un zīlēšanas paveids. Par nodarbošanos ar to draudēja nāvessods: "Imperators Konstantins Augusts Tautai. Neviens nedrīkst vērsties pie gaišreģa (haruspex), matemātiķa (mathematicus) vai zīlnieka (harioulus). Pretīgajām auguru un pareģu (vates) mācībām ir jāapklust. Ļaužu ziņkāri par nākotni uz mūžiem ir jāizskauž. To, kurš atteiksies pakļauties šim rīkojumam, jāsoda ar nāvi, un lai krīt pār tā galvu soda zobens." 357. gada 25. janvārī, X. 16. 4. Pharr C. The Theodosian Code.

Zināmie darbi

Literatūra

  • Elbert Hubbard. Hypatia. // Little Journeys to the Homes of Great Teachers, v.23 #4 // East Aurora, The Roycrofters: New York, 1908
  • Joseph Ralph Catinella. Callista and Hypatia: a study in method. - Ithaca, N. Y.: 1960
  • Chenette J. Women of mathematics from Hypatia to Emmy Noether: a bibliography of sources at Harvard, Cambridge, Ma. - Cabot Science Library, Harvard University, 1983
  • Julian Lowell Coolidge. Six female mathematicians. - Scripta Mathematica: New York, 1951
  • Books on Hypatia of Alexandri

Resursi internetā par šo tēmu