Atšķirības starp "Hlodvigs I, franku karalis" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
| − | '''Hlodvigs I''' (lat ''Clovis'') - [[Franki|saliešu franku]] vadonis no [[Merovingu dinastija]]s, valdījis aptuveni no 481. līdz 511. gadam. Hilderika I un Bazinas dēls. Par vadoni kļuvis 15 gadu vecumā. Sieva Hrodehilda ([[Burgundi|burgundu]] karaļa Gundobada brāļameita), laulībā dzima četri dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. | + | '''Hlodvigs I''' (lat ''Clovis'') - [[Franki|saliešu franku]] vadonis no [[Merovingu dinastija]]s, valdījis aptuveni no 481. līdz 511. gadam. Hilderika I un Bazinas dēls. Par vadoni kļuvis 15 gadu vecumā. Sieva Hrodehilda ([[Burgundi|burgundu]] karaļa Gundobada brāļameita), laulībā dzima četri dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. 496. gadā pirmais no franku vadoņiem pieņēma [[Romas Katoļu Baznīca|katolisko kristietību]] (kristījās Reimsā). Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs sagrāba ripuaru franku vadoņa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku vadoņa Ragnahara zemes ap Kambru, izveidojot [[Franku valsts|franku valsti]]. Viņa valdīšanas laikā tika kodificēts visvecākais franku tiesību krājums [[Saliešu tiesības]] (''Lex Salica'')<ref>Антология мировой правовой мысли в пяти томах. II том: Европа V-XVII вв. / Семигин Г.Ю. - Мысль: Москва, 1999, с. 32-33</ref>, līdz tam Franku valstī tiesības pastāvēja vien mutvārdu formā. Saliešu likums tiek uzskatīts par romiešu tiesību un baznīcas tiesību vismazāk ietekmēto ģermāņu tiesību kopojumu.<ref>Ārvalstu tiesību vēstures avoti. / Blūzma V., Zemītis G., Osipova S. - Biznesa augstskola TURĪBA: Rīga, 2007., 152 .lpp.</ref> Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās ar galvaspilsētām Reimsā, Parīzē, Orleānā un Suasonā. |
==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ==== Atsauces un paskaidrojumi ==== | ||
Pašreizējā versija, 2009. gada 1. oktobris, plkst. 15.41
Hlodvigs I (lat Clovis) - saliešu franku vadonis no Merovingu dinastijas, valdījis aptuveni no 481. līdz 511. gadam. Hilderika I un Bazinas dēls. Par vadoni kļuvis 15 gadu vecumā. Sieva Hrodehilda (burgundu karaļa Gundobada brāļameita), laulībā dzima četri dēli: Teodorihs, Hlodomers, Hildeberts un Lotars. 496. gadā pirmais no franku vadoņiem pieņēma katolisko kristietību (kristījās Reimsā). Paplašinot savu valdījumu robežas, Hlodvigs sagrāba ripuaru franku vadoņa Sigiberta Klibā zemes ap Ķelni un Trīru, saliešu franku vadoņa Harriha zemes, saliešu franku vadoņa Ragnahara zemes ap Kambru, izveidojot franku valsti. Viņa valdīšanas laikā tika kodificēts visvecākais franku tiesību krājums Saliešu tiesības (Lex Salica)[1], līdz tam Franku valstī tiesības pastāvēja vien mutvārdu formā. Saliešu likums tiek uzskatīts par romiešu tiesību un baznīcas tiesību vismazāk ietekmēto ģermāņu tiesību kopojumu.[2] Pēc Hlodviga I nāves valsts tika sadalīta 4 daļās ar galvaspilsētām Reimsā, Parīzē, Orleānā un Suasonā.
