Atšķirības starp "Holbahs Pols Anrī" versijām
m (→Literatūra par šo tēmu) |
m |
||
| 2. rindiņa: | 2. rindiņa: | ||
'''Pols Anrī Tirī, barons Holbahs''' (fr. ''Paul Henri Thiry, baron d’Holbach'', vāc, ''Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach'', 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, [[enciklopēdists]]. | '''Pols Anrī Tirī, barons Holbahs''' (fr. ''Paul Henri Thiry, baron d’Holbach'', vāc, ''Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach'', 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, [[enciklopēdists]]. | ||
| − | Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (''Edesheim'') pie Landavas (''Landau in der Pfalz''), vīndaru ģimenē. Mantojis no tēvoča [[Barons|barona]] titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], veltot dzīvi filosofijai un zinātnei Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā [[Didro Denī|Didro]], [[Dalambērs Žans Lerons|de Alambērs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] u.c. | + | Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (''Edesheim'') pie Landavas (''Landau in der Pfalz''), vīndaru ģimenē. Mantojis no tēvoča [[Barons|barona]] titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, [[Francijas karaliste|Francijas karalistē]], veltot dzīvi filosofijai un zinātnei Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā [[Didro Denī|Didro]], [[Dalambērs Žans Lerons|de Alambērs]], [[Helvēcijs Klods Adriāns|Helvēcijs]], [[Ruso Žans Žaks|Ruso]] u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva [[Hobss Tomass|Hobsa]], Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus. |
| − | Politiskajos uzskatos bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] vai pat [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. | + | Politiskajos uzskatos bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionālās monarhijas]] vai pat [[Apgaismotais absolūtisms|apgaismotā absolūtisma]] piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība. |
Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši [[Bērklijs Džordžs|Bērklija]] mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un paķlauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams [[Determinisms|determinismu]], tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi. | Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši [[Bērklijs Džordžs|Bērklija]] mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un paķlauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams [[Determinisms|determinismu]], tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi. | ||
| 15. rindiņa: | 15. rindiņa: | ||
== Resursi internetā par šo tēmu == | == Resursi internetā par šo tēmu == | ||
| + | |||
| + | * [http://books.atheism.ru/gallery/holbach/ Поль Анри Дитрих (Тири) Гольбах - биография, основные философские идеи] | ||
| + | * [http://libelli.ru/works/gallery.htm Поль Анри Гольбах. Галерея святых или Исследование образа мыслей, поведения, правил и заслуг тех лиц, которых христианство предлагает в качестве образцов.] | ||
[[Kategorija:H]] | [[Kategorija:H]] | ||
Versija, kas saglabāta 2009. gada 31. jūlijs, plkst. 12.51
Pols Anrī Tirī, barons Holbahs (fr. Paul Henri Thiry, baron d’Holbach, vāc, Paul Heinrich Dietrich, Baron von Holbach, 1723.-1789.) - filosofs, rakstnieks, enciklopēdists.
Dzimis 1723. gada 8. decembrī Edelshaimā (Edesheim) pie Landavas (Landau in der Pfalz), vīndaru ģimenē. Mantojis no tēvoča barona titulu un kapitālu, pārcēlās uz dzīvi Parīzē, Francijas karalistē, veltot dzīvi filosofijai un zinātnei Viņa nams kļuva par vienu no intelektuāļu aprindās iecienītākajiem saloniem, kur vai ik dienu ciemojās tādas prominences kā Didro, de Alambērs, Helvēcijs, Ruso u.c. Bez paša sarakstītā, Holbahs aktīvi tulkoja un izdeva Hobsa, Lukrēcija, Tolanda u.c. domātāju darbus.
Politiskajos uzskatos bija konstitucionālās monarhijas vai pat apgaismotā absolūtisma piekritējs. Runājot par sabiedrību, postulēja, ka "uzskati valda pār pasauli". Par svarīgāko faktoru vēstures procesa evolūcijā uzskatīja likumdevēju darbību. Ceļu uz sociālo taisnīgumu saskatīja caur cilvēku izglītošanu. Tādēļ, ka cilvēce nezina savu pašas dabu, - raksta Holbahs, - tā nonākusi verdzībā un kļuvusi par laupījumu valdībām. Ideāla sabiedrība ir saprāta valstība.
Plaši zināms ar saviem antiklerikālajiem uzskatiem - kritizēja reliģiju un ideālistisko filosofiju (it īpaši Bērklija mācību), ko uzskatīja esam pretrunā ar veselo saprātu. Reliģijas izcelšanos skaidroja ar gara tumsību un bailēm no nezināmā, un ar citu cilvēku blēdību, šīs bailes izmantojot. Matēriju definēja kā visu, "kas kaut kādā veidā iedarbojas uz mūsu sajūtu orgāniem". Tā sastāv no nemainīgiem un nedalāmiem atomiem, kuru galvenās īpašības ir izplatība, svars, apveids un necaurlaidība. Kustību - arī matērijas atribūtu, - izprata kā vienkārši pārvietošanos telpā. Cilvēks esot dabas daļa un paķlauts tās likumiem kā jebkura cita dzīva radība. Aizstāvēdams determinismu, tajā pašā laikā Holbahs cēlonību izprata visai mehāniski: noliedza nejaušību objektīvo pastāvēšanu un definēja tās kā parādības, kuru cēloņi vienkārši nav zināmi.
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 155.-156. lpp.
- Antoloģija politikā un tiesībās (politiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz mūsu dienām). / sast. Falka S., Kuprišs E. - RaKa: Rīga, 2003., 1. sēj., - 276 lpp. ISBN 9984-15-470-X
