Holokausts

Holokausts (vc. Holokaust, an. holocaust, kr. холокост; no gr. holokaustos - "sadedzināts") - valsts varas legalizēta, atbalstīta un inspirēta ebreju vajāšana, ieslodzīšana un nogalināšana pēc etniskās piederības Vācijā un tās okupētajās teritorijās laikā no 1934. līdz 1945. gadam, kā rezultātā fiziski gāja bojā, iespējams, aptuveni 6 000 000 ebreju, vēl lielāks skaits bija spiests bēgt no Eiropas. Termins parādījās AVS žurnālistikā 60. gados un guva plašu izplatību. Ebreju vidē lieto apzīmējumu "šoa" - "katastrofa".

Literatūra un avoti par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 287. lpp.
• Ezergailis Andrievs. "Vadoņa pavēle" un SS brigādenfīrera Dr. Valtera Štālekera 1941. gada 6. augusta memorands. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 108.-114. lpp.
• Vestermanis Marģers. Par dažām holokausta problēmām Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 114.-126. lpp.
• Ezergailis Andrievs. Holokausta pētīšanas problēmas. // Latvijas vēstures institūta žurnāls. 1993. Nr.1., 126.-130. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Полян П. Недостающее звено в предыстории Холокоста. - PSRS-Vācijas sarunas par ebreju deportāciju.