Atšķirības starp "Hroniku krājums" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Mosul_Rashid_ad_Din.png‎|right|thumb|250px|Mongoļu karaspēks ielencis un cenšas ieņemt Mosulu. Miniatūra no ''Djami at-Tawarikh'']]
 
[[Attēls:Mosul_Rashid_ad_Din.png‎|right|thumb|250px|Mongoļu karaspēks ielencis un cenšas ieņemt Mosulu. Miniatūra no ''Djami at-Tawarikh'']]
'''Hroniku krājums''' (pers. جامع‌التواریخ; - ''Djami at-Tawarikh'') - XIV gs. sākumā radīts [[Rašīds ad-Dīns|Rašīda ad-Dīna]] izveidots un rediģēts avots, kurā apkopota tajā laikā pieejamā informācija par Centrālāziju, tautām, paražām un politiskajiem notikumiem, Juaņu impērijas dažādās malās tapušu hroniku un dokumentu rediģēts apkopojums. Avots ir unikāls ar to, ka Rašīds ad-Dīns nebija vienkārši hronists, bet gan ilhanu galma lielvezīrs, t.i. augstākā valsts amatpersona, kurai brīvi pieejamas visas to interesējošās rakstiskās un mutiskās (vēl bija dzīvi daudzi Čingiz-hana līdzgaitnieki) liecības; pie tam nevis vienkārši lielvezīrs, bet paša Gazan-hana personisks draugs, t.i. visnotaļ ticams, ka viņam bija pieejami tādi materiāli, ko bija ļauts lasīt tikai pašiem čingizīdiem. Jāatzīst, ka ad-Dīns zināmā mērā bija vēsturnieks mūsdienu izpratnē, jo paralēli tam, ka bija spoži erudīts enciklopēdists, pats bija nonācis līdz avotu kritiski salīdzinošās analīzes metodes pielietošanai. Darbu lielvezīra uzraudzībā veica gana liels persiešu un arābu rakstvežu un hronistu kolektīvs, līdz ar to ne visi dokumenti iekļauti krājumā vienlīdz labā kvalitātē (galu galā to oriģināli bija dažādās valodās), kā arī iekļautas pretrunīgas ziņas, kuras, acīmredzot apjoma dēļ, neizdevās pārbaudīt, rediģēt un nonākt pie kopsaucēja.
+
'''Hroniku krājums''' (pers. جامع‌التواریخ; - ''Djami at-Tawarikh'') - XIV gs. sākumā radīts (~1315. g.) [[Rašīds ad-Dīns|Rašīda ad-Dīna]] izveidots un rediģēts avots, kurā apkopota tajā laikā pieejamā informācija par Centrālāziju, tautām, paražām un politiskajiem notikumiem, Juaņu impērijas dažādās malās tapušu hroniku un dokumentu rediģēts apkopojums. Avots ir unikāls ar to, ka Rašīds ad-Dīns nebija vienkārši hronists, bet gan ilhanu galma lielvezīrs, t.i. augstākā valsts amatpersona, kurai brīvi pieejamas visas to interesējošās rakstiskās un mutiskās (vēl bija dzīvi daudzi Čingiz-hana līdzgaitnieki) liecības; pie tam nevis vienkārši lielvezīrs, bet paša Gazan-hana personisks draugs, t.i. visnotaļ ticams, ka viņam bija pieejami tādi materiāli, ko bija ļauts lasīt tikai pašiem čingizīdiem. Jāatzīst, ka ad-Dīns zināmā mērā bija vēsturnieks mūsdienu izpratnē, jo paralēli tam, ka bija spoži erudīts enciklopēdists, pats bija nonācis līdz avotu kritiski salīdzinošās analīzes metodes pielietošanai. Darbu lielvezīra uzraudzībā veica gana liels persiešu un arābu rakstvežu un hronistu kolektīvs, līdz ar to ne visi dokumenti iekļauti krājumā vienlīdz labā kvalitātē (galu galā to oriģināli bija dažādās valodās), kā arī iekļautas pretrunīgas ziņas, kuras, acīmredzot apjoma dēļ, neizdevās pārbaudīt, rediģēt un nonākt pie kopsaucēja.
  
 
== Literatūra par šo tēmu ==
 
== Literatūra par šo tēmu ==

Versija, kas saglabāta 2009. gada 12. maijs, plkst. 14.24

Mongoļu karaspēks ielencis un cenšas ieņemt Mosulu. Miniatūra no Djami at-Tawarikh

Hroniku krājums (pers. جامع‌التواریخ; - Djami at-Tawarikh) - XIV gs. sākumā radīts (~1315. g.) Rašīda ad-Dīna izveidots un rediģēts avots, kurā apkopota tajā laikā pieejamā informācija par Centrālāziju, tautām, paražām un politiskajiem notikumiem, Juaņu impērijas dažādās malās tapušu hroniku un dokumentu rediģēts apkopojums. Avots ir unikāls ar to, ka Rašīds ad-Dīns nebija vienkārši hronists, bet gan ilhanu galma lielvezīrs, t.i. augstākā valsts amatpersona, kurai brīvi pieejamas visas to interesējošās rakstiskās un mutiskās (vēl bija dzīvi daudzi Čingiz-hana līdzgaitnieki) liecības; pie tam nevis vienkārši lielvezīrs, bet paša Gazan-hana personisks draugs, t.i. visnotaļ ticams, ka viņam bija pieejami tādi materiāli, ko bija ļauts lasīt tikai pašiem čingizīdiem. Jāatzīst, ka ad-Dīns zināmā mērā bija vēsturnieks mūsdienu izpratnē, jo paralēli tam, ka bija spoži erudīts enciklopēdists, pats bija nonācis līdz avotu kritiski salīdzinošās analīzes metodes pielietošanai. Darbu lielvezīra uzraudzībā veica gana liels persiešu un arābu rakstvežu un hronistu kolektīvs, līdz ar to ne visi dokumenti iekļauti krājumā vienlīdz labā kvalitātē (galu galā to oriģināli bija dažādās valodās), kā arī iekļautas pretrunīgas ziņas, kuras, acīmredzot apjoma dēļ, neizdevās pārbaudīt, rediģēt un nonākt pie kopsaucēja.

Literatūra par šo tēmu

  • Blair S. A compendium of chronicles: Rashid al-Din’s illustrated history of the world. - Oxford, 1995, 2006, ISBN 187478065X
  • Gray B. The 'World history' of Rashid al-Din: A study of the Royal Asiatic Society manuscript. - Faber, 1978, ISBN 0571109187
  • The illustrations to the “World History” of Rashid al-Din. / D.T. Rice, B. Gray (ed.) - Edinburgh University Press, 1976, ISBN 0852242719
  • A.Z.V. Togan, The composition of the history of the Mongols by Rashid al-din. // Central Asiatic Journal, 1962, pp 60–72.

  • Бартольд В. В. Сочинения: Работы по исторической географии и истории Ирана. Т. 7. / Отв. редактор И. П. Петрушевский. - Наука: Москва, 1971
  • Бартольд В. В. Сочинения: Работы по истории ислама. Т. 6. / Отв. редактор И. П. Петрушевский. - Наука: Москва, 1966

Resursi internetā par šo tēmu