Atšķirības starp "Igaunijas armijas bruņuvilcieni" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Soomusrong_5_Tasuja.jpg|right|thumb|300px|bruņuvilciens Nr 5 "Tasuja"]] | [[Attēls:Soomusrong_5_Tasuja.jpg|right|thumb|300px|bruņuvilciens Nr 5 "Tasuja"]] | ||
| − | '''Igaunijas armijas bruņuvilcieni''' (''Eesti Soomusrong'') - [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]] Igaunijas armijas bruņojumā Neatkarības kara laikā un pēc tā, līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā. Bruņuvilcienu vienībā (''Soomusrongide'') ietilpa 6 platsliežu bruņuvilcieni, 5 šaursliežu bruņuvilcieni, 3 remontbrigādes, kvalifikācijas skola, hospitālis u.c. palīgvienības. | + | '''Igaunijas armijas bruņuvilcieni''' (''Eesti Soomusrong'') - [[Bruņuvilciens|bruņuvilcieni]] Igaunijas armijas bruņojumā Neatkarības kara laikā un pēc tā, līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā. Bruņuvilcienu vienībā (''Soomusrongide'') ietilpa 6 platsliežu bruņuvilcieni, 5 šaursliežu bruņuvilcieni (norakstīti 1922. gadā), 3 remontbrigādes, kvalifikācijas skola, hospitālis u.c. palīgvienības. Bez numerācijas, līdzīgi kā karakuģiem, katram bruņuvilcienam bija savs nosaukums: "Hävitaja", "Vanapagan", "Maru","Vapper", "Võitleja", "Tont", "Taara", "Uku", "Pikker", "Kõu", "Sobolotnõi", "Tasuja", "Onu Tom", "Lembit", "Kalev","Tommi","Suur Tõll", "Müristaja" un "Tapper". |
* Nr 1 "Captain Irva"; uzbūvēts Pērnavā, 1919. gada janvārī; | * Nr 1 "Captain Irva"; uzbūvēts Pērnavā, 1919. gada janvārī; | ||
| − | * Nr 2; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; | + | * Nr 2 "Uku"; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā; |
* Nr 3; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā (kom. kapteinis Luigajuhtimisel); | * Nr 3; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā (kom. kapteinis Luigajuhtimisel); | ||
* Nr 4; uzbūvēts Tallinā, 1919. gada februārī (7.04.1919. sašauts - jauns uzbūvēts 1919. gada maijā); | * Nr 4; uzbūvēts Tallinā, 1919. gada februārī (7.04.1919. sašauts - jauns uzbūvēts 1919. gada maijā); | ||
| 11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
=== Attēlu galerija === | === Attēlu galerija === | ||
<center><gallery> | <center><gallery> | ||
| + | Attēls:Brunuvilciens_Nr2.jpg|Nr.2 "Uku" uz Raunas upes dzelzceļa tilta 1919. gada jūnija sākumā | ||
Attēls:Pisuhand_Armoured_train.jpg|Igaunijas armijas bruņuvilciens Nr 1 "Kapten Irv”, 1920. g. | Attēls:Pisuhand_Armoured_train.jpg|Igaunijas armijas bruņuvilciens Nr 1 "Kapten Irv”, 1920. g. | ||
Attēls:Tasuja_Armoured_train.jpg|Igaunijas armijas bruņuvilciens Nr 5 "Tasuja", 1920. g. | Attēls:Tasuja_Armoured_train.jpg|Igaunijas armijas bruņuvilciens Nr 5 "Tasuja", 1920. g. | ||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 22. februāris, plkst. 13.35
Igaunijas armijas bruņuvilcieni (Eesti Soomusrong) - bruņuvilcieni Igaunijas armijas bruņojumā Neatkarības kara laikā un pēc tā, līdz Igaunijas okupācijai 1940. gadā. Bruņuvilcienu vienībā (Soomusrongide) ietilpa 6 platsliežu bruņuvilcieni, 5 šaursliežu bruņuvilcieni (norakstīti 1922. gadā), 3 remontbrigādes, kvalifikācijas skola, hospitālis u.c. palīgvienības. Bez numerācijas, līdzīgi kā karakuģiem, katram bruņuvilcienam bija savs nosaukums: "Hävitaja", "Vanapagan", "Maru","Vapper", "Võitleja", "Tont", "Taara", "Uku", "Pikker", "Kõu", "Sobolotnõi", "Tasuja", "Onu Tom", "Lembit", "Kalev","Tommi","Suur Tõll", "Müristaja" un "Tapper".
- Nr 1 "Captain Irva"; uzbūvēts Pērnavā, 1919. gada janvārī;
- Nr 2 "Uku"; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā;
- Nr 3; uzbūvēts Tallinā 1919. gada janvārī; piedalījās Latvijas Neatkarības karā (kom. kapteinis Luigajuhtimisel);
- Nr 4; uzbūvēts Tallinā, 1919. gada februārī (7.04.1919. sašauts - jauns uzbūvēts 1919. gada maijā);
- Nr 5 "Tasuja"; uzbūvēts Tallinā 1919. gada jūnija otrajā pusē;
- Nr 6
Attēlu galerija
Nr.2 "Uku" uz Raunas upes dzelzceļa tilta 1919. gada jūnija sākumā
Igaunijas armijas bruņuvilciens Nr 1 "Kapten Irv”, 1920. g.
Igaunijas armijas bruņuvilciens Nr 5 "Tasuja", 1920. g.
Literatūra par šo tēmu
- Дроговоз И.Г. Крепости на колесах. История бронепоездов. - Харвест: Минск, 202. — 352 с. ISBN 985-13-0744-0
