Atšķirības starp "Igelštrēmi" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Resursi internetā par šo tēmu)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
 
[[Attēls:Igelstrom Baron Wappen.png|right|thumb|250px|baroni]]
 
[[Attēls:Igelstrom Baron Wappen.png|right|thumb|250px|baroni]]
'''fon Igelštrēmi''' (vc. ''von Igelström'', kr. ''фон Игельштром, Игельстрём'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, Polijā, Krievijas impērijas Vidzemes guberņas igauņu daļā un Igaunijas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas pulkvedis Haralds Bengsons (''Harald Bengtson'', 1604-1678), kurš 1632. gadā tika iecelts dižceiltīgo kārtā, saņēma ģerboni un uzvārdu Igelštrēms, kā arī vairākas muižas (''Wallikolta, Jermala, Taubenhoff'') Tartu apkaimē. Viņa mazmazdēli Devenu (''Dewen'') kungs Haralds (?-1760), Dzelzavas (''Selsau'') kungs Otto (?-1751) un Kereveres (''Kerrafer'') kungs Gustavs (?-1771) no Polijas karaļa saņēma [[Barons|baronu]] titulu. 1747. gadā baroni ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (1798. gadā - arī grāfi), bet 1806. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]]. 1792. gadā Krievijas sūtnim Stokholmā un Varšavā Otto (''Otto Heinrich''; 1737-1823) un tā brāļiem dāvāja Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu.
+
'''fon Igelštrēmi''' (vc. ''von Igelström'', kr. ''фон Игельштром, Игельстрём'') - [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, Polijā (Saksijas kūrfirsta galmā), Krievijas impērijas Vidzemes guberņas igauņu daļā un Igaunijas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas pulkvedis Haralds Bengsons (''Harald Bengtson'', 1604-1678), kurš 1632. gadā tika iecelts dižceiltīgo kārtā, saņēma ģerboni un uzvārdu Igelštrēms, kā arī vairākas muižas (''Wallikolta, Jermala, Taubenhoff'') Tartu apkaimē. Viņa mazmazdēli Devenu (''Dewen'') kungs Haralds (?-1760), Dzelzavas (''Selsau'') kungs Otto (?-1751) un Kereveres (''Kerrafer'') kungs Gustavs (?-1771) no Polijas karaļa saņēma [[Barons|baronu]] titulu. 1747. gadā baroni ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]] (1798. gadā - arī grāfi), bet 1806. gadā - [[Igaunijas bruņniecības matrikulā]]. 1792. gadā Krievijas sūtnim Stokholmā un Varšavā Otto (''Otto Heinrich''; 1737-1823) un tā brāļiem dāvāja Sv. Romas impērijas [[Grāfs|grāfa]] titulu.
  
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====
 
==== Resursi internetā par šo tēmu ====

Versija, kas saglabāta 2019. gada 27. janvāris, plkst. 17.44

baroni

fon Igelštrēmi (vc. von Igelström, kr. фон Игельштром, Игельстрём) - vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, Polijā (Saksijas kūrfirsta galmā), Krievijas impērijas Vidzemes guberņas igauņu daļā un Igaunijas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas pulkvedis Haralds Bengsons (Harald Bengtson, 1604-1678), kurš 1632. gadā tika iecelts dižceiltīgo kārtā, saņēma ģerboni un uzvārdu Igelštrēms, kā arī vairākas muižas (Wallikolta, Jermala, Taubenhoff) Tartu apkaimē. Viņa mazmazdēli Devenu (Dewen) kungs Haralds (?-1760), Dzelzavas (Selsau) kungs Otto (?-1751) un Kereveres (Kerrafer) kungs Gustavs (?-1771) no Polijas karaļa saņēma baronu titulu. 1747. gadā baroni ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā (1798. gadā - arī grāfi), bet 1806. gadā - Igaunijas bruņniecības matrikulā. 1792. gadā Krievijas sūtnim Stokholmā un Varšavā Otto (Otto Heinrich; 1737-1823) un tā brāļiem dāvāja Sv. Romas impērijas grāfa titulu.

Resursi internetā par šo tēmu