Igelštrēmi

No ''Vēsture''
Versija 2019. gada 27. janvāris, plkst. 17.38, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
baroni

fon Igelštrēmi (vc. von Igelström, kr. фон Игельштром, Игельстрём) - vācbaltiešu muižniecības dzimta zviedru Vidzemē, Polijā, Krievijas impērijas Vidzemes guberņas igauņu daļā un Igaunijas guberņā. Dzimtas aizsācējs ir Zviedrijas pulkvedis Haralds Bengsons (Harald Bengtson, 1604-1678), kurš 1632. gadā tika iecelts dižceiltīgo kārtā, saņēma ģerboni un uzvārdu Igelštrēms, kā arī vairākas muižas (Wallikolta, Jermala, Taubenhoff) Tartu apkaimē. Viņa mazmazdēli Devenu (Dewen) kungs Haralds (?-1760), Dzelzavas (Selsau) kungs Otto (?-1751) un Kereveres (Kerrafer) kungs Gustavs (?-1771) no Polijas karaļa saņēma baronu titulu. 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1792. gadā Krievijas sūtnim Stokholmā un Varšavā Otto (Otto Heinrich; 1737-1823) un tā brāļiem Saksjijas kūrfirsts Fridrihs Augusts dāvāja grāfa titulu.