Atšķirības starp "Ikskili" versijām
m |
m |
||
| 1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
[[Attēls:Von und Baron Uexkull Wappen.png|right|thumb|300px|fon un baroni]] | [[Attēls:Von und Baron Uexkull Wappen.png|right|thumb|300px|fon un baroni]] | ||
| − | fon '''Ikskili''' (''von Uexküll'', kr. ''фон Икскюли'') - sena vācu/letgaļu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Zviedrijā. | + | fon '''Ikskili''' (''von Uexküll, Yxkull'', kr. ''фон Икскюли'') - sena vācu/letgaļu izcelsmes [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[bruņniecība]]s dzimta [[Livonija|Livonijā]], vēlāk Krievijas impērijas [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņās]], Zviedrijā. |
Saskaņā ar leģendu, dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa [[vasalis|vasalim]] bruņiniekam Johanam no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', ?-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu, kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1348. gada 10. maija dokumentā lēņa valdījumā ietverti šādi īpašumi: Ikšķiles (Ikeskules) un Dubenas pilis ar to pilsnovadiem, Lepenes zemes un Jersika, Preiļu zeme un Zemgale pie Mežotnes pils. Dzimtas vārdu ieguva no galvenā lēņa – Ikšķiles. Neraugoties uz to, ka savus ģimenes lēņu valdījumus Rīgas arhibīskapijā Ikskili līdz XV gadsimtam bija pārdevuši, tā bija ietekmīga dzimta. Par to liecina tas, ka arhibīskaps Silvestrs 1458. gadāapprecināja savu māsu – Toruņas rātskunga Matiasa Vaizes atraitni ar bruņinieku Bertramu Ikskilu, bet savu radinieci Barbaru Stromu 1466. gadā – ar Turaidas fogtu Volmāru Ikskilu. 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Guldenbandi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1808. gadā Ikskili-Guldenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros: | Saskaņā ar leģendu, dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa [[vasalis|vasalim]] bruņiniekam Johanam no Bardevišas (''Johannes de Bardewisch'', ?-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu, kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1348. gada 10. maija dokumentā lēņa valdījumā ietverti šādi īpašumi: Ikšķiles (Ikeskules) un Dubenas pilis ar to pilsnovadiem, Lepenes zemes un Jersika, Preiļu zeme un Zemgale pie Mežotnes pils. Dzimtas vārdu ieguva no galvenā lēņa – Ikšķiles. Neraugoties uz to, ka savus ģimenes lēņu valdījumus Rīgas arhibīskapijā Ikskili līdz XV gadsimtam bija pārdevuši, tā bija ietekmīga dzimta. Par to liecina tas, ka arhibīskaps Silvestrs 1458. gadāapprecināja savu māsu – Toruņas rātskunga Matiasa Vaizes atraitni ar bruņinieku Bertramu Ikskilu, bet savu radinieci Barbaru Stromu 1466. gadā – ar Turaidas fogtu Volmāru Ikskilu. 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Guldenbandi ierakstīti [[Vidzemes bruņniecības matrikulā]]. 1808. gadā Ikskili-Guldenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti [[Kurzemes bruņniecības matrikulā]]. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros: | ||
Versija, kas saglabāta 2018. gada 18. februāris, plkst. 15.47
fon Ikskili (von Uexküll, Yxkull, kr. фон Икскюли) - sena vācu/letgaļu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Zviedrijā.
Saskaņā ar leģendu, dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa vasalim bruņiniekam Johanam no Bardevišas (Johannes de Bardewisch, ?-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu, kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1348. gada 10. maija dokumentā lēņa valdījumā ietverti šādi īpašumi: Ikšķiles (Ikeskules) un Dubenas pilis ar to pilsnovadiem, Lepenes zemes un Jersika, Preiļu zeme un Zemgale pie Mežotnes pils. Dzimtas vārdu ieguva no galvenā lēņa – Ikšķiles. Neraugoties uz to, ka savus ģimenes lēņu valdījumus Rīgas arhibīskapijā Ikskili līdz XV gadsimtam bija pārdevuši, tā bija ietekmīga dzimta. Par to liecina tas, ka arhibīskaps Silvestrs 1458. gadāapprecināja savu māsu – Toruņas rātskunga Matiasa Vaizes atraitni ar bruņinieku Bertramu Ikskilu, bet savu radinieci Barbaru Stromu 1466. gadā – ar Turaidas fogtu Volmāru Ikskilu. 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Guldenbandi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1808. gadā Ikskili-Guldenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros:
- fon Meijendorfi no Ikšķiles, aizsācējs ir Zviedrijas brīvkunga titulu saņēmušais Jakobs fon Ikskils (Jakob von Uexküll)
- Ikskili-Guldenbandi
- Ikskili no Fikelas (von Uexküll a.d.H. Fickel), t.s. Igaunijas līnija, kuru aizsācis bruņinieks Nikolauss Ikskils (Nicolaus Uexküll, ?-1420)
- Virtembergas līnija, kuras aizsācējs ir Fridrihs fon Ikskils, kurš tur nonāca, kalpodams Zviedrijas karalim Trīsdesmitgadu kara laikā
No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles (mūsd. Tallina) bīskaps Heinrihs Ikskils (Heinrich Uexküll, ?-1456); Zviedrijas armijas feldmaršals Otto fon Ikskils (Otto von Uexküll, ?1600); Igaunijas civilgubernators Bernhards fon Ikskils (Bernhardt Johann von Uexküll, 1762-1827); Vidzemes gubernators Aleksandrs fon Ikskils; biologs un biosemiotiķis Jakobs fon Ikskils (Jakob Johann Baron von Uexküll, 1864-1944); rakstnieks Voldemārs fon Ikskils (Woldemar von Üxküll); rakstnieks, alternatīvās Nobela prēmijas izveidotājs Jakobs fon Ikskils (Carl Wolmar Jakob Baron von Uexküll, 1944).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Liepupes, Jaunķempju, Iļģu, Drieliņu u.c. muižas.
