Ikskili

fon un baroni

fon Ikskili (von Uexküll, kr. фон Икскюли) - sena vācu/letgaļu izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās, Zviedrijā.

Dzimta aizsākusies, Rīgas bīskapa vasalim bruņiniekam Johanam no Bardevišas (Johannes de Bardewisch, ?-1258; no Brēmenes) apprecoties ar Jersikas kunga Visvalža meitu, kurai pūrā nāca Jersikas zemes, Ikšķiles pils un Kalves zemes. 1747. gadā fon un baroni Ikskili, bet 1821. gadā Ikskili-Guldenbandi ierakstīti Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1808. gadā Ikskili-Guldenbandi, bet 1865. gadā fon un baroni Ikskili ierakstīti Kurzemes bruņniecības matrikulā. Laika gaitā dzimta sadalījās vairākās līnijās un atzaros:

• fon Meijendorfi no Ikšķiles, aizsācējs ir Zvierdrijas brīvkunga titulu saņēmušais Jakobs fon Ikskils (Jakob von Uexküll)
• Ikskili-Guldenbandi
• Ikskili no Fikelas (von Uexküll a.d.H. Fickel), t.s. Igaunijas līnija, kuru aizsācis bruņinieks Nikolauss Ikskils (Nicolaus Uexküll, ?-1420)
• Virtembergas līnija, kuras aizsācējs ir Fridrihs fon Ikskils, kurš tur nonāca, kalpodams Zviedrijas karalim Trīsdesmitgadu kara laikā

No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rēveles (mūsd. Tallina) bīskaps Heinrihs Ikskils (Heinrich Uexküll, ?-1456); Zviedrijas armijas feldmaršals Otto fon Ikskils (Otto von Uexküll, ?1600); Igaunijas civilgubernators Bernhards fon Ikskils (Bernhardt Johann von Uexküll, 1762-1827); Vidzemes gubernators Aleksandrs fon Ikskils; biologs un biosemiotiķis Jakobs fon Ikskils (Jakob Johann Baron von Uexküll, 1864-1944).

Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Liepupes, Jaunķempju, Iļģu, Drieliņu u.c. muižas.