Atšķirības starp "Imperiālisms" versijām

No ''Vēsture''
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
m (Literatūra)
m
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Imperiālisms''' (no lat. ''imperium'' - "vara"; angl. ''imperialism'', vāc. ''Imperialismus'', fr. ''impérialisme'', kr. ''империализм'') - lielvalstu īstenotas nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības, kurās tās dominē un diktē savu gribu, uzspiežot to ar draudiem, ekonomisku spiedienu vai militāra spēka pielietošanu (t.i. [[impērija]]i raksturīga politika). Termins radies publicistikā [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] XIX gs. beigās.
+
'''Imperiālisms''' (no lat. ''imperium'' - "vara"; angl. ''imperialism'', vāc. ''Imperialismus'', fr. ''impérialisme'', kr. ''империализм'') - lielvalstu īstenotas nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības, kurās tās dominē un diktē savu gribu, uzspiežot to ar draudiem, ekonomisku spiedienu vai militāra spēka pielietošanu (t.i. [[impērija]]i raksturīga politika). Termins radies publicistikā [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijā]] XIX gs. beigās. Imperiālisma teorijas piekritēji uzskata, ka imperiālisms ir [[Kapitālisms|kapitālisma]] attīstības pēdējā stadija, kurai raksturīga preču pārprodukcija un peļņas normas samazināšanās. Imperiālisma stadijā ekspansija, iekarošana, kolonizācija, citu valstu ekonomiskā kontrole veido kapitālisma stratēģijas būtību. Imperiālistiskās ekspansijas trīs galvenie ekonomiskie mērķi ir: 1) iegūt lētu darbaspēku, 2) iegūt lētas izejvielas, 3) iegūt jaunus noieta tirgus. Imperiālistiskā ekspansija sasaista dažāda attīstības līmeņa valstis. Pasaule kļūst asimetriska: dažas augstāk attīstītās valstis jeb metropoles ekspluatē pārējās daudzskaitlīgās mazāk attīstītās vai vāji attīstītās valstis. Rezultātā izveidojas netaisnīga vienvirziena resursu un peļņas plūsma, palielinās plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm (bagātās kļūst vēl bagātākas, bet nabadzīgās vēl nabadzīgākas). Tikai ekspluatēto vispasaules revolūcija var likvidēt šo netaisnīgoo kārtību.
* [[Marksisms|marksismā]] ''imperiālismu'' definēja kā [[Kapitālisms|kapitālisma]] attīstības augstāko un pēdējo stadiju, kas sākās XIX-XX gs. mijā. [[Ļeņins]] definējis 5 galvenās imperiālisma pazīmes: 1) ražošanas un kapitāla koncentrācija sasniedz tik augstu attīstības pakāpi, ka rodas monopoli, kas dominē un nosaka valstu ekonomisko dzīvi; 2) banku kapitāls saplūst ar rūpniecības un tirdzniecības monopolu kapitālu un uz šī pamata rodas finanšu kapitāls, finanšu oligarhija; 3) kapitāla eksports kļūst svarīgāks par preču eksportu; 4) monopolizācijas procesa rezultātā izveidojas vareni starptautiski monopoli, kas savā starpā sadala pasauli ekonomiski; 5) pasauli teritoriāli sadala dažas starptautisko monopolu mītnes lielvalstis savā starpā, pārējām politiskajā un ekonomiskajā atkarībā nonākušajām valstīm atstājot [[Protektorāts|protektorātu]] lomu.
+
 
 +
[[Marksisms|marksismā]] ''imperiālismu'' definēja kā [[Kapitālisms|kapitālisma]] attīstības augstāko un pēdējo stadiju, kas sākās XIX-XX gs. mijā. [[Ļeņins]] definējis 5 galvenās imperiālisma pazīmes: 1) ražošanas un kapitāla koncentrācija sasniedz tik augstu attīstības pakāpi, ka rodas monopoli, kas dominē un nosaka valstu ekonomisko dzīvi; 2) banku kapitāls saplūst ar rūpniecības un tirdzniecības monopolu kapitālu un uz šī pamata rodas finanšu kapitāls, finanšu oligarhija; 3) kapitāla eksports kļūst svarīgāks par preču eksportu; 4) monopolizācijas procesa rezultātā izveidojas vareni starptautiski monopoli, kas savā starpā sadala pasauli ekonomiski; 5) pasauli teritoriāli sadala dažas starptautisko monopolu mītnes lielvalstis savā starpā, pārējām politiskajā un ekonomiskajā atkarībā nonākušajām valstīm atstājot [[Protektorāts|protektorātu]] lomu.
  
 
== Literatūra ==  
 
== Literatūra ==  

Versija, kas saglabāta 2010. gada 8. februāris, plkst. 16.45

Imperiālisms (no lat. imperium - "vara"; angl. imperialism, vāc. Imperialismus, fr. impérialisme, kr. империализм) - lielvalstu īstenotas nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības, kurās tās dominē un diktē savu gribu, uzspiežot to ar draudiem, ekonomisku spiedienu vai militāra spēka pielietošanu (t.i. impērijai raksturīga politika). Termins radies publicistikā Lielbritānijā XIX gs. beigās. Imperiālisma teorijas piekritēji uzskata, ka imperiālisms ir kapitālisma attīstības pēdējā stadija, kurai raksturīga preču pārprodukcija un peļņas normas samazināšanās. Imperiālisma stadijā ekspansija, iekarošana, kolonizācija, citu valstu ekonomiskā kontrole veido kapitālisma stratēģijas būtību. Imperiālistiskās ekspansijas trīs galvenie ekonomiskie mērķi ir: 1) iegūt lētu darbaspēku, 2) iegūt lētas izejvielas, 3) iegūt jaunus noieta tirgus. Imperiālistiskā ekspansija sasaista dažāda attīstības līmeņa valstis. Pasaule kļūst asimetriska: dažas augstāk attīstītās valstis jeb metropoles ekspluatē pārējās daudzskaitlīgās mazāk attīstītās vai vāji attīstītās valstis. Rezultātā izveidojas netaisnīga vienvirziena resursu un peļņas plūsma, palielinās plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm (bagātās kļūst vēl bagātākas, bet nabadzīgās vēl nabadzīgākas). Tikai ekspluatēto vispasaules revolūcija var likvidēt šo netaisnīgoo kārtību.

marksismā imperiālismu definēja kā kapitālisma attīstības augstāko un pēdējo stadiju, kas sākās XIX-XX gs. mijā. Ļeņins definējis 5 galvenās imperiālisma pazīmes: 1) ražošanas un kapitāla koncentrācija sasniedz tik augstu attīstības pakāpi, ka rodas monopoli, kas dominē un nosaka valstu ekonomisko dzīvi; 2) banku kapitāls saplūst ar rūpniecības un tirdzniecības monopolu kapitālu un uz šī pamata rodas finanšu kapitāls, finanšu oligarhija; 3) kapitāla eksports kļūst svarīgāks par preču eksportu; 4) monopolizācijas procesa rezultātā izveidojas vareni starptautiski monopoli, kas savā starpā sadala pasauli ekonomiski; 5) pasauli teritoriāli sadala dažas starptautisko monopolu mītnes lielvalstis savā starpā, pārējām politiskajā un ekonomiskajā atkarībā nonākušajām valstīm atstājot protektorātu lomu.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 167. lpp.

  • New frontiers. imperialism's new communities in East Asia, 1842-1953. / Robert Bickers/Christian Henriot (Ed.) - Manchester University Press: Manchester, 2000, ISBN 0-7190-5604-7
  • Philip S. Foner. The Spanish-Cuban-American War and the Birth of American Imperialism 1895-1902. - 2 Vol., New York/London, 1972
  • Bickers R., Henriot C. New Frontiers: Imperialism's New Communities in East Asia, 1842-1953. - Manchester University Press: Manchester, 2000, ISBN 0-7190-5604-7
  • Barbara Bush. Imperialism and Postcolonialism (History: Concepts,Theories and Practice). - Longmans, 2006, ISBN 0582505836
  • Niall Ferguson. Empire: How Britain Made the Modern World. - Penguin Books, 2004, ISBN 0141007540
  • Hobsbawm E.J. The Age of Empire, 1875-1914. - Abacus Books, 1989, ISBN 0349105987
  • Hobsbawm E J On Empire: America, War, and Global Supremacy. - Pantheon Books, 2008, ISBN 0375425373
  • Hobson J.A. Imperialism: A Study. - Cosimo Classics, 2005, ISBN 1596052503
  • Hudson M. Super Imperialism: The Origin and Fundamentals of U.S. World Dominance. - Pluto Press, 2003, ISBN 0745319890
  • Lenin V.I. Imperialism: The Highest Stage of Capitalism. - International Publishers: New York, 1997, ISBN 0717800989
  • Edward Said. Culture and Imperialism. - Vintage Books, 1998, ISBN 0099967502
  • Simon C. Smith. British Imperialism 1750-1970. - Cambridge University Press, 1998, ISBN 052159930X

  • Hannah Arendt. Elemente und Ursprünge totaler Herrschaft. Teil 2: Imperialismus. - München, 1986
  • Ralph Bollmann. Lob des Imperiums - Der Untergang Roms und die Zukunft des Westens. - WJS Verlag: Berlin, 2006, ISBN 3-937989-21-8
  • Deppe F., Heidbrink S., Salomon D., Schmalz S., Schoppengerd S., Solty I. Der neue Imperialismus. - Distel Verlag: Heilbronn, 2004
  • Jared Diamond. Arm und Reich. Die Schicksale menschlicher Gesellschaften. - S. Fischer: Frankfurt am Main, 1999, ISBN 3-596-14539-2
  • Die Grenzen des „American Dream“. Hans Sitarz als ‚Gelddoktor‘ in Nicaragua 1930-1934. / Fischer T., Sitarz A. (Hrsg.) // Lateinamerika-Studien. Band 50, Iberoamericana/Vervuert: Frankfurt am Main, 2008, ISBN 978-3-86527-420-5
  • David Harvey. Der neue Imperialismus. - VSA: Hamburg, 2005
  • Herfried Münkler. Imperien. Die Logik der Weltherrschaft - vom Alten Rom bis zu den Vereinigten Staaten. - Rowohlt: Berlin, 2005
  • Oliver Nachtwey. Weltmarkt und Imperialismus - Zur Entstehungsgeschichte der klassischen marxistischen Imperialismustheorie. - Neuer ISP-Verlag: Köln, 2005, 116 S., ISBN 3-89900-021-8
  • Sönke Neitzel. Weltmacht oder Untergang. Die Weltreichslehre im Zeitalter des Imperialismus. - Schöningh Verlag: Paderborn [u. a.], 2000, 453 S., ISBN 3-506-76102-1
  • John Pilger. Verdeckte Ziele. Über den modernen Imperialismus. - Zweitausendeins: Frankfurt, 2004, ISBN 3-86150-632-7
  • Klaus Schwabe. Weltmacht und Weltordnung. Amerikanische Außenpolitik von 1898 bis zur Gegenwart. - Schöningh Verlag: Paderborn, 2006
  • Wolfgang Caspart. Das Gift des globalen Neoliberalismus. Mit Turbokapitalismus in die Krise. - Amalthea Signum Verlag: Wien, 2008, ISBN 978-3-85436-395-8

Resursi internetā par šo tēmu