Imperiālisms

No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 4. augusts, plkst. 10.01, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Imperiālisms (no lat. imperium - "vara") - lielvalstu īstenotas nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības, kurās tās dominē un diktē savu gribu, uzspiežot to ar draudiem vai militāra spēka pielietošanu (t.i. impērijai raksturīga politika).

  • marksismā imperiālismu definēja kā kapitālisma attīstības augstāko un pēdējo stadiju, kas sākās XIX-XX gs. mijā. Ļeņins definējis 5 galvenās imperiālisma pazīmes: 1) ražošanas un kapitāla koncentrācija sasniedz tik augstu attīstības pakāpi, ka rodas monopoli, kas dominē un nosaka valstu ekonomisko dzīvi; 2) banku kapitāls saplūst ar rūpniecības un tirdzniecības monopolu kapitālu un uz šī pamata rodas finanšu kapitāls, finanšu oligarhija; 3) kapitāla eksports kļūst svarīgāks par preču eksportu; 4) monopolizācijas procesa rezultātā izveidojas vareni starptautiski monopoli, kas savā starpā sadala pasauli ekonomiski; 5) pasauli teritoriāli sadala dažas starptautisko monopolu mītnes lielvalstis savā starpā, politiskajā un ekonomiskajā atkarībā nonākušajām valstīm atstājot protektorātu lomu.

Literatūra

  • Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 167. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu