Imperiālisms
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 4. augusts, plkst. 10.17, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Imperiālisms (no lat. imperium - "vara"; angl. imperialism, vāc. Imperialismus, fr. impérialisme, kr. империализм) - lielvalstu īstenotas nevienlīdzīgas, politiski vājākās valstis ekspluatējošas starpvalstu attiecības, kurās tās dominē un diktē savu gribu, uzspiežot to ar draudiem vai militāra spēka pielietošanu (t.i. impērijai raksturīga politika). Termins radies publicistikā Lielbritānijā XIX gs. beigās.
- marksismā imperiālismu definēja kā kapitālisma attīstības augstāko un pēdējo stadiju, kas sākās XIX-XX gs. mijā. Ļeņins definējis 5 galvenās imperiālisma pazīmes: 1) ražošanas un kapitāla koncentrācija sasniedz tik augstu attīstības pakāpi, ka rodas monopoli, kas dominē un nosaka valstu ekonomisko dzīvi; 2) banku kapitāls saplūst ar rūpniecības un tirdzniecības monopolu kapitālu un uz šī pamata rodas finanšu kapitāls, finanšu oligarhija; 3) kapitāla eksports kļūst svarīgāks par preču eksportu; 4) monopolizācijas procesa rezultātā izveidojas vareni starptautiski monopoli, kas savā starpā sadala pasauli ekonomiski; 5) pasauli teritoriāli sadala dažas starptautisko monopolu mītnes lielvalstis savā starpā, pārējām politiskajā un ekonomiskajā atkarībā nonākušajām valstīm atstājot protektorātu lomu.
Literatūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 167. lpp.
- New frontiers: imperialism's new communities in East Asia, 1842-1953. / Robert Bickers/Christian Henriot (Ed.) - Manchester University Press: Manchester, 2000, ISBN 0-7190-5604-7
- Hannah Arendt. Elemente und Ursprünge totaler Herrschaft. Teil 2: Imperialismus. - München, 1986
