Inals

No ''Vēsture''
Versija 2015. gada 26. septembris, plkst. 08.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Inals (tj. inal, ynal, їnäl; kr. инал, ынал, йинал) - grūti tulkojams sentjurku tituls. Atkarībā no konteksta tas var būt "bastards" - hana dzimtas pārstāvja un vienkārša cilvēka kopīgs bērns, - tas var būt apzīmējums "dižciltīgajam" kā tādam, un "mantiniekam" (Al Horezmi X gs. rakstīja: "Inal-tegins, tas ir džabuja mantinieks, jo katram tjurku vadonim - valdniekam vai dehkanam, - ir inals, t.i. mantinieks"). X-XI gs. oguzu un turkmēņu ciltīs par inaliem dēvēja visu augstāko aristokrātiju. Vācu vēsturnieks Derfers (Gerhard Doerfer) norāda, ka inala statusu saņēma hana pārstāvis konkrētās, vienreizējās politiskās akcijās.

Skat. arī: tegins

Literatūra par šo tēmu

  • Bat-Ochir Bold. Mongolian Nomadic Society: A Reconstruction of the 'Medieval' History of Mongolia. - Routledge, 2000, 224 pages, ISBN 0700711589
  • Gombojab Hangin. The Mongolian Titles ǰinong and Sigeǰin. // Journal of the American Oriental Society. Vol. 100, No. 3 (Jul. - Oct., 1980), pp. 255-266

  • Erdal M. Die türkisch-mongolische Titel elχan und elči. // Altaica Berolinensia. - Kellner-Heinkele: Wiesbaden, 1993, S. 81-99
  • Ramstedt G. J. Alte türkische und mongolische Titel. // Journal de la Société Finno-Ougrienne (Suomalais-Ugrilaisen Seuran Aikakauskirja), 55 (1951), S. 59-82

  • Современная и древняя енисеика. - Изд-во АН КиргССР, 1962 - 249 c.